Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

veic augstas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās un
iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas valsts budžetā, rada
inovācijas un ir sistēmiski nozīmīgs uzņēmums noteiktā nozarē,”
skaidro J. Vitenbergs.
Tāpat nemainīgi aktuāla būs privāto sektoru papildinošu
aizdevumu un garantiju pieejamība un to nosacījumu uzlabošana,
ar īpašu fokusu uz finansējumu energoefektivitātei,
modernizācijai un citiem ilgtspējas risinājumiem. R. Bērziņš
sola, ka nepārtraukti būs pieejami arī visi “Altum” ikdienas
finanšu instrumenti, kas paredzēti dzīvotspējīgiem uzņēmumiem,
kuriem nepietiekama nodrošinājuma, līdzdalības,
darbības pieredzes vai citu iemeslu dēļ nauda nav pieejama
komercbankās.
un Covid-19 krīzes mazināšanai radītais ES Atveseļošanās
fonds. Lai arī patlaban nav zināms, kurās jomās un cik daudz
nākamajos septiņos gados tiks ieguldīts, tomēr ir zināms
finansējuma “rāmis”. Laika posmā no 2021. gada līdz 2027.
gadam ES Latvijā ieguldīs 12 miljardus eiro, turklāt lauvas
tiesa atbalsta tiks sniegta grantu veidā. Latvijai no ES daudzgadu
budžeta būs pieejami teju astoņi miljardi eiro. No tiem
4,63 miljardi eiro tiks novirzīti kohēzijas politikas īstenošanai,
2,41 miljards eiro – tiešmaksājumiem lauksaimniecības
nozarē, 850 miljoni eiro – lauksaimniecības nozarei, bet 77
miljoni eiro – taisnīgas pārkārtošanās fondam.
Tāpat ES atbalsts nākamajos septiņos gados būs pieejams
no ES atjaunošanas fonda – no šī fonda Latvijai papildus
plānoti teju pieci miljardi eiro, no kuriem puse būs pieejama
grantu veidā. Pateicoties šim fondam, Latvija iecerējusi veikt
reformas sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja,
digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes
reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un
likuma vara. Patlaban gan nav zināmi konkrēti atbalstāmie
projekti, jo to saraksts tiks apstiprināts 2021. gadā, bet jau
tagad ir skaidrs, ka šī fonda nauda būs būtisks atspaids Covid-19
krīzes pārvarēšanā.
AIGARS ROSTOVSKIS: “Visiem
plānotajiem infrastruktūras
projektiem jābūt vērstiem uz
eksporta pieauguma veicināšanu.”
VALSTS POLITIKA ATBALSTU
MĒRĶĒS PRECĪZĀK
Bez reāla atbalsta, ko patlaban nodrošina “Altum”
programmas, viens no uzņēmējdarbības veicināšanas pamatiem
ir arī ilgtermiņa plānošanas dokumenti. Vienu no
svarīgākajiem – Stratēģiju Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku
mazināšanai – izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Šī stratēģija
paredz trīs posmus – 2020. gads iezīmēts kā stabilizācijas
periods, 2021. un 2022. gads ir pārorientēšanās periods, bet,
sākot jau ar 2023. gadu, iecerēta izaugsme. Lai arī plāns
nav ļoti detalizēts, stratēģija ietver piecus rīcības virzienus –
“Cilvēkkapitāls”, “Inovācija”, “Biznesa vide eksportspējai”,
“Finanšu pieejamība” un “Infrastruktūra”. Īstenojot stratēģiju,
paredzams, ka publiskās un privātās investīcijas
infrastruktūrā līdz 2023. gadam ik gadu varētu sasniegt 2,2
miljardus eiro, privātā sektora uzņēmumu izdevumi pētniecībai
un attīstībai sasniegtu 300 miljonus eiro, kreditēšanai un
garantijām pieejamais finansējums sasniegtu 1,3 miljardus
eiro, pieaugušo izglītībā iesaistīto skaits līdz 2023. gadam
sasniegtu 165 000 cilvēku, bet eksporta atbalstu saņēmušo
uzņēmumu eksporta apmērs ik gadu augtu par 30%.
BŪTISKĀKAIS NAUDAS AVOTS – ES FONDI
Skaidrs, ka svarīgākais finansējuma avots Stratēģijas Latvijai
Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstenošanai
un citiem pasākumiem būs Eiropas Savienības (ES) fondi
BŪS ATBALSTS “ZAĻAJIEM” UN
VIEDAJIEM IEGULDĪJUMIEM
Lai arī patlaban nav skaidrības par ES Atjaunošanas fonda izlietojumu,
tomēr ir zināmi politiskie mērķi, kuru īstenošanai
turpmākajos septiņos gados tiks novirzīti ES fondi. Pirmais
mērķis ir “Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās
pārmaiņas”, kas paredz stiprināt pētniecības un
inovāciju kapacitāti, ieviest progresīvas tehnoloģijas, izmantot
digitalizācijas priekšrocības. Otrais politiskais mērķis
ir “Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru
un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” investīcijas”.
Trešais mērķis ir “Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti
un reģionālo IKT savienotību”. Tas paredz uzlabot
digitālo savienotību, attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu,
inteliģentu, drošu un vairākveidu transporta infrastruktūru.
Ceturtais mērķis ir “Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo
tiesību pīlāru, kas paredz nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi
veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu”. Bet piektais
mērķis ir “Pilsoņiem tuvāka Eiropa, veicinot ilgtspējīgu
un integrētu pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju attīstību
un vietējās iniciatīvas”, kas paredz vietējās teritorijas integrētās
sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras
mantojuma, tūrisma un drošības veicināšanu.
ATBALSTAM IR JĀVEICINA AUGSTAS
PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS EKSPORTS
Vērtējot valsts plānoto atbalstu tautsaimniecībai turpmākajos
septiņos gados, uzņēmēju organizācijas norāda, ka stratēģija
Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir atbalstāma,
tomēr svarīgākais ir tās veiksmīga ieviešana. Latvijas
Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga
Meņģelsone atzīst, ka, darba devējiem palīdzot izstrādāt šo
stratēģiju, bija svarīgi, lai būtu saprotams tās „rāmis”, proti,
cilvēkresursi, infrastruktūra, finanšu pieejamība, inovācijas
un biznesa vides pieejamība. Viens no stratēģiski svarīgiem
atbalsta virzieniem ir apgrozāmo līdzekļu pieejamība uzņēmumiem
un iekšējā tirgus aktivizēšana, kā arī uzņēmumu
izmaksu samazināšana krīzes apstākļos. “Latvijas ekonomikas
izaugsmei svarīgi nodrošināt atbalstu uzņēmējiem preču
un pakalpojumu eksporta attīstībā, nodrošinot automatizāciju
un digitālo transformāciju, kā arī atbalstu uzņēmumu
28