Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

Asociācijas viedoklis
Latvijas veselības nozares pamatproblēmas ir cilvēkresursu trūkums, neatbilstošs atalgojums un
neizpildīti solījumi
Latvijas Slimnīcu
biedrības valdes
priekšsēdētājs
Jevgēņijs Kalējs
Ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības
personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma
līmenis un neefektīva paaudžu nomaiņa ir spilgtākās Latvijas
veselības aprūpes sistēmas problēmas. Patlaban cilvēkresursu
problēma skar gan ambulatoro, gan stacionāro veselības aprūpes
pakalpojumu sniedzējus visā Latvijā.
Būtisks aspekts, lai mudinātu jauniešus veidot karjeru veselības
aprūpes nozarē un saglabātu esošos cilvēkresursus, ir atbilstoša
atalgojuma nodrošinājums. Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB)
aicina politikas veidotājus pildīt Veselības aprūpes finansēšanas
likumā ietverto 20% algu palielinājumu veselības aprūpes darbiniekiem
un vēl pirms jaunās ārstniecības personu atalgojuma
sistēmas paveikt iepriekš solīto.
Veselības ministrija sola, ka jaunajai atalgojuma sistēmai jāspēj
nodrošināt taisnīgu, konkurētspējīgu, caurskatāmu, elastīgu un
mērķtiecīgu darba samaksu. Taču par izstrādātā modeļa dzīvotspēju
varēsim pārliecināties tikai tuvāko triju gadu laikā. LSB
aicina politikas veidotājus pieņemt atbildīgus lēmumus, pretējā
gadījumā situācija veselības aprūpes jomā tuvākajos gados var
rezultēties ar virkni nepatīkamiem izaicinājumiem un radīt neatgriezeniskas
sekas pakalpojuma pieejamībā. Diemžēl šāda
ilgstoša nevērība no politikas veidotāju puses ir tikai stimulējusi
ārstniecības personu trūkumu un negatīvi ietekmējusi arī profesijas
prestižu.
Otrs aspekts, kas draud saasināt mediķu trūkumu, ir politikas
veidotāju ideja ierobežot ārstu darbību – ļaujot strādāt tikai pamatdarbā
vienas slodzes apmērā un izslēdzot darba iespēju citās
iestādēs vai darba profilos. LSB ir kategoriski pret šādu rīcību, jo
tas ierobežotu arī ārstu profesionālo izaugsmi.
Asociācijas viedoklis
Krīze parādīja nepieciešamību medikamentu aktīvās vielas ražot arī Eiropā
Starptautisko inovatīvo
farmaceitisko firmu
asociācijas direktors
Valters Bolevics
Galvenā problemātika, kuru farmācijas nozarē izcēla globālā
pandēmija, bija aktīvās vielas ieguve zāļu ražošanai. Proti,
Eiropas ražotāji faktiski nevarēja ražot medikamentus, jo nebija
pieejamas aktīvās vielas. Tā kā aktīvās vielas ražo četrās vietās
pasaulē – Itālijā, Spānijā, Ķīnā un Indijā –, bija brīži, kad piegādes
ķēdes tika pārtrauktas un aktīvo vielu nevarēja saņemt ne no
Eiropas valstīm, nedz Āzijas. Ja ražotājiem nebūtu bijušas aktīvo
vielu rezerves, kas pietiek īsam laika periodam, medikamentu
ražošana tiktu paralizēta. Tas aktualizēja ilgtermiņa risku, ka var
pienākt brīdis, kad medikamenti pacientiem nav pieejami. Lai šo
risku nepieļautu, aktīvā viela būtu vairāk jāražo uz vietas Eiropā,
nevis mēs to iepirktu no valstīm pāri okeānam. Tāpēc šis jautājums
jau šobrīd ir Eiropas Komisijas un lēmumpieņēmēju dienas
kārtībā. Eiropa ir viens no galvenajiem pasaules centriem inovatīvu
medikamentu izgudrošanā, tāpēc līdz ar šādu pārmaiņu
ieviešanu Eiropa un tās iedzīvotāji būtu tikai ieguvēji.
Pandēmijas laikā piedzīvotais ir iezīmējis arī sadarbības modeļa
transformāciju nozarē. Proti, skrējiens pēc vakcīnas vīrusa apkarošanai
apliecinājis, ka spējam sadarboties multidisciplinārā
līmenī, paātrināt procesus un lēmumu pieņemšanu, kā arī palielināt
efektivitāti, lai iespējami ātrāk rastu risinājumus. Tas noteikti
uzlabos nozares sadarbības modeli ilgtermiņā.
Medicīna un farmācija
117