Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

Enerģētika
• Degviela • Elektroenerģija un gāze
• Siltumapgāde un ūdenssaimniecība
+/- Panākumi un neveiksmes Tendence
Sāk darboties vienots Latvijas, Igaunijas
un Somijas gāzes tirgus
Pēc vairāku gadu darba, kurā bija iesaistītas gan ministrijas,
gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, šogad
sāka darboties vienots Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes
tirgus, kuram tuvākajos gados plāno pievienoties arī
Lietuva. Vienots dabasgāzes tirgus atceļ papildu tarifus uz
valstu robežām, un dabasgāze nesadārdzinās, šķērsojot valstu
robežas.
Turpinās OIK atcelšanas mēģinājumi
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu sola atcelt
jau kopš šīs valdības nākšanas pie varas 2019. gada sākumā.
Šogad februārī Saeimā iesniegts likumprojekts, kas paredz
atcelt OIK subsīdijas, bet tikai aprīļa beigās prasīti atzinumi
no ministrijām un vasarā aplēsta ietekme uz valsts budžetu.
Likumprojekts vēl arvien tiek vērtēts Saeimas Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un nav
prognozējams, cik ātri tā skatīšana virzīsies uz priekšu. Turklāt
OIK atcelšanai Ekonomikas ministrija 2021. gada budžetā
vēlas 154,88 miljonus eiro.
Degvielas vidējās mazumtirdzniecības cenas 2020. g. (EUR)
14
13
12
11
10
9
I II III IV V VI
Dīzeļdegviela, 10 l
Benzīns 95, 10 l
Benzīns 98, 10 l
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Nozares fakti
Dabasgāzes patēriņš (milj. m 3 )
250
200
150
100
50
0
2019-I
2019-III
2019-V
2019-VII
2019-IX
2019-XI
2020-I
2020-III
2020-V
2020-VII
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Elektroenerģijas ražošana 2020. g. (milj. kWh)
500
400
300
Izaicinājumi un atbalsts
“Augstsprieguma tīkls” attīstībā ieguldīs 405 miljonus eiro
AS “Augstsprieguma tīkls” desmit gados – no 2021. līdz
2030. gadam – attīstībā plāno ieguldīt 405 miljonus eiro –
būtiskākās izmaksas saistītas ar pārvades tīkla caurlaides
spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroapgādes drošuma
palielināšanu ar mērķi 2025. gadā īstenot Baltijas
valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo
Eiropu.
Sinhronizācijas projekta pirmā fāze ietver divu esošo elektropārvades
līniju no Valmieras līdz Tartu un līdz Tsirgulinai
Igaunijā jaudas palielināšanu, un kopējās izmaksas lēstas
76 miljonu eiro apmērā, no kuriem 75% piesaistīts Eiropas
Savienības (ES) līdzfinansējums. Sinhronizācijas projekta otrā
fāze ietver ne tikai efektīvas iekārtas inerces nodrošināšanai,
bet arī starpvalstu komercuzskaišu sistēmas modernizāciju,
pretavārijas automātikas un dispečeru sistēmas modernizāciju,
kā arī citas IT infrastruktūras uzlabošanu. Šobrīd ES ir
iesniegts pieteikums līdzfinansējuma saņemšanai 75% apmērā,
un kopējās otrās fāzes projekta izmaksas plānotas
99,5 miljoni eiro.
Savukārt, lai apturētu Latvijas elektroenerģijas pārvades tīkla
un apakšstaciju novecošanu, paredzēts 330 kilovoltu (kV) un
110 kV apakšstaciju un sadales punktu, elektropārvades līniju
pārbūvi, kā arī transformatoru nomaiņu un citus projektus,
kas vērsti uz pārvades sistēmas darbspēju uzturēšanu. Kopumā
šajos projektos laika posmā līdz 2030. gadam plānots
ieguldīt 228 miljonus eiro.
200
100
0
I II III IV V VI
hidroelektrostacijas
koģenerācijas stacijas
vēja elektrostacijas
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
“Augstsprieguma tīkls” iegādājas “Conexus” akcijas
Valstij piederošā AS “Augstsprieguma tīkls” jūlijā noslēdza
līgumu ar Krievijas gāzes koncernu “Gazprom” par tam piederošo
34,10% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas
sistēmas operatora “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) akciju
iegādi. Tādā veidā valsts kontrole “Conexus” palielināta līdz
68,46%. Kontroles iegūšana “Conexus” ļaus valstij vairāk piedalīties
lēmumu pieņemšanā, tomēr eksperti norāda, ka daļu
akciju būtu vēlams tālāk pārdot citiem investoriem, tā valstij
gūstot lielāku ieguvumu.
78