Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

Nekustamais īpašums
• Apsaimniekošana
• Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi
+/- Panākumi un neveiksmes Tendence
Gaidāma ietekme uz komercīpašumu tirgu
Covid-19 pandēmijai varētu būt negatīva īstermiņa līdz vidēja
termiņa ietekme uz komerciālo nekustamo īpašumu
tirgu Baltijā, ja vīrusa uzliesmojumu izdosies ierobežot saprātīgā
termiņā. Baltijas valstis divus gadus pēc kārtas ir
piedzīvojušas rekordaugstu investīciju apmēru – apmēram
1,2 miljardus eiro gadā, kas diez vai atkārtosies 2020. gadā.
Darījumu apmēri naudas plūsmu ģenerējošos komercīpašumos
gada laikā, visticamāk, būs zemāki nekā pērn. Daži
investori jau tagad ir sajutuši iespēju vienoties par zemāku
cenu īpašumam.
Satrauc iespējamais NĪN pieaugums
Nekustamo īpašumu nozari satrauc nekustamā īpašuma nodokļa
(NĪN) iespējamais pieaugums, stājoties spēkā jaunajām
kadastrālajām vērtībām. Līdz šim paredzēts, ka jaunajām
kadastrālajām vērtībām jāstājas spēkā 2022. gadā. Tagad
Saeimas vairākums sācis darbu pie to atlikšanas uz vēlāku
laiku, lai rastu risinājumu NĪN pieaugumam, kas sekotu pēc
šo vērtību stāšanās spēkā.
Sērijveida dzīvokļu cenu izmaiņas Rīgā, %
0.8
0.6
0.4
0.2
0
-0.2
-0.4
-0.6
-0.8
2019-I
2019-II
2019-III
2019-IV
2019-V
2019-VI
2019-VII
2019-VIII
2019-IX
2019-X
2019-XI
2019-XII
2020-I
2020-II
2020-III
2020-IV
2020-V
2020-VI
2020-VII
Avots: Arco Real Estate
Nozares fakti
Darījumu skaits ar Rīgas jaunajiem projektiem mikrorajonos
1600
1540
1200
1237
1123
1140
1118
800
896
400
0
2014 2015 2016 2017 2018 2019
Dati: Arco Real Estate
Biroju telpu platības Baltijas valstu galvaspilsētās (tūkst. m 2 )
800
600
400
200
0
Tallina
Rīga
Viļņa
esošās būvējamās
Avots: Colliers International
Izaicinājumi un atbalsts
Covid-19 krīze nav būtiski mazinājusi
klientu interesi par mājokļiem
Covid-19 krīze nav būtiski mazinājusi klientu interesi par
mājokļiem Latvijā, tomēr kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies,
jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un
racionālāki. Redzams intereses pieaugums iegādāties zemi,
māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas
eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt
darba kabinetam. Tāpat nav vērojamas lielas cenu izmaiņas
mājokļu tirgū, tās ir 5% robežās. Reģionos pandēmijas ietekmi
tirgus pusgadā būtiski neizjūt un joprojām lielākā daļa
valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma
trūkumu.
Tiek prognozēts dzīvokļu cenu kritums
Dzīvokļu cenu kritums šogad var būt robežās no 3% līdz 10%.
Ja situācija pasaules un Latvijas ekonomikā uzlabosies vasarā
vai septembrī, tad cenu kritums šogad varētu būt 3–5%
apmērā. Ja krīze turpināsies līdz gada beigām, cenu kritums
var sasniegt arī 10%. Pilnīgi droši ir tas, ka cenu pieauguma
šogad nebūs, prognozē speciālisti. Lielākais cenu samazinājums,
visticamāk, skars sērijveida dzīvokļu segmentu.
Rīga atpaliek no Viļņas par 10 gadiem
Pēdējo desmit gadu laikā Rīgā ir uzbūvēti 200 000 kvadrātmetru
biroju platību, bet tikmēr Viļņā – turpat 500 000
kvadrātmetru jaunu biroju telpu. Biroju ēku attīstība, kas
vienlaikus atbalstītu starptautisko biznesa pakalpojumu centru
attīstību Latvijā, ir viens no atslēgas faktoriem, kas var
sekmēt valsts attīstību. Tāpēc Nekustamo īpašumu attīstītāju
alianses ieskatā nekustamā īpašuma nodokļa nepalielināšana
komerciālajām platībām ir minimālā programma, kas
nepieciešama turpmākai nekustamā īpašuma nozares attīstībai.
Desmit gadu laikā, Rīgai uz pusi atpaliekot no Viļņas pēc
uzbūvētajām jaunajām biroju platībām, ir zaudēti 60 miljoni
eiro pievienotās vērtības nodokļa veidā un vēl vismaz 60 miljoni
eiro nav iegūti algu nodokļu veidā.
150