Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

Asociācijas viedoklis
Nozares uzņēmumu apgrozījums un eksports pamazām atgūstas no krīzes
Metālapstrādes un mašīnbūves
asociācijas valdes priekšsēdētājs
Toms Grīnfelds
Nozares kopējais apgrozījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar
2019. gada sešiem mēnešiem, ir samazinājies par 0,6%, bet
eksporta apjomi – par 2,9%. Lielākā Covid-19 krīzes ietekme bijusi
uz automašīnu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanas
apakšnozari, kurā apgrozījuma kritums pusgadā bija par 23,6%,
bet eksporta kritums – par 23,7%. Tas bija saistīts ar daudzu autorūpnīcu
pilnīgu darbības apturēšanu Rietumeiropā. Mehānismu
un iekārtu ražotājiem apgrozījuma kritums bijis par 6,1%, bet
eksports samazinājās par 12,5%. Elektrisko iekārtu ražotājiem
apgrozījums samazinājās par 1,2%, bet eksporta apjomi – par
3%. Savukārt metāla produktu ražotājiem, kas ietver arī metāla
būvkonstrukcijas, pirmajā pusgadā bijis pat pieaugums – apgrozījums
auga par 7,1%, bet eksporta apjomi auga par 4,9%.
Jūnijā situācija jau sākusi uzlaboties un metālapstrādes un mašīnbūves
nozares kopējais apgrozījums, salīdzinot ar šā gada
maiju, audzis par 9,6%, bet eksporta apjomi – par 11,6%. Jūnijā
atgūšanās bijusi arī automašīnu detaļu, piekabju un puspiekabju
ražotājiem, kuru apgrozījums salīdzinājumā ar maiju audzis par
41,6%, bet eksports – par 46,1%. Mehānismu un iekārtu ražotājiem
apgrozījums jūnijā pret maiju audzis par 10,8%, bet eksports
– par 19,3%.
Neskatoties uz relatīvi aktīvo darbību pašlaik, pastāv ievērojami
riski nozares uzņēmumu darbībai tuvākajā laikā. Nozares specifika
ir tā, ka vairums uzņēmumu specializējas industriāla lietojuma
produkcijas ražošanā un pēc būtības apgādā visas pārējās
tautsaimniecības nozares ar iekārtām, tehnoloģijām un komplektējošām
daļām. Līdz ar to nozares izaugsme ir lielā mērā
atkarīga no situācijas eksporta tirgos un nozarēs, kuras patērē
nozares ražoto produkciju.
Problēma ir tā, ka vairāki nozares klienti Eiropā slēdz ražotnes
un nepieņem produkciju vai arī vispārējās ažiotāžas iespaidā
mainīja investīciju plānus, atsakoties no jaunu iekārtu iegādes.
Nozare kopumā turpina darboties, cik nu tas esošajā situācijā
ir iespējams. Lielā mērā situāciju nosaka konkrētā uzņēmuma
sadarbības partneri – galvenie klienti un piegādātāji.
Liela daļa nozares eksporta ir orientēta uz Skandināviju un Ziemeļvalstīm,
un pagaidām šie tirgi izskatās relatīvi mazāk skarti,
līdz ar to ir cerības, ka nebūs straujš apjomu kritums.
Asociācijas viedoklis
Pusgada laikā vieglās rūpniecības eksports samazinājās tikai par 1,7%
Vieglās rūpniecības uzņēmumu
asociācijas valdes priekšsēdētājs
Guntis Strazds
Apstrādājot 217 uzņēmumu sniegtos datus, redzams, ka šā gada
sešos mēnešos tekstilrūpniecības uzņēmumu eksports salīdzinājumā
ar pagājušā gada sešiem mēnešiem samazinājies tikai
par 1,7%. Nedaudz grūtāk klājās izejvielu ražotājiem, piemēram,
“Lauma Fabrics”, taču šūšanas uzņēmumi īpašu ražošanas apjomu
kritumu neizjuta. Šūšanas uzņēmumi spēja ļoti ātri pārorientēties
uz Covid-19 radīto pieprasījumu un sāka šūt higiēniskās
sejas maskas, vienreizlietojamos halātus mediķiem un līdzīgas
preces. Mediķu vajadzībām ražoto preču apjomi pusgadā pieauga
pat par 33%. Turklāt lielākā daļa šo preču tiek ražota eksportam,
jo Latvijas valdība līgumus ar vietējiem ražotājiem neslēdz un izvēlas
iepirkt preces no starpniekiem.
Pagaidām gan vēl nevar prognozēt, kāds būs gads kopumā. Ir
uztraukums par to, kas notiks oktobrī-novembrī, kad tiek veikti
pasūtījumi uz nākamo gadu. Nozare par 90% strādā uz eksportu,
tāpēc svarīgi, lai Rietumu tirgos būtu pasūtījumi. Ja rudenī
būs pasūtījumi nākamajam gadam, tad arī visa gada rezultāti būs
pietiekami labi un lielu krīzes ietekmi nozare neizjutīs.
Pagājušais gads tekstilrūpniecības nozarē bijis veiksmīgs, jo
audzis vismaz par 12% salīdzinājumā ar 2018. gadu. Arī naudas
izteiksmē bija apgrozījuma pieaugums – no 490 miljoniem eiro
2018. gadā līdz vairāk nekā 520 miljoniem eiro pērn. Tam par iemeslu
ir gan vairāku jaunu klientu atrašana Eiropā, gan arī neskaidrā
situācija ar breksitu Lielbritānijā – vairāki klienti savus
pasūtījumus no Apvienotās Karalistes pārcēla uz Latviju. Tāpat
pieaugumu veicināja arī darba ražīguma kāpums nozarē.
Kopumā eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā nozares apgrozījuma,
jo Latvijas vietējais tirgus ir niecīgs. Galvenais eksporta
tirgus ir Eiropas Savienības valstis, bet nozare visu laiku
meklē jaunus tirgus. Tādi ir atrasti gan Āzijā, gan Āfrikā, piemēram,
Apvienotajos Arābu Emirātos, Mozambikā un citās valstīs.
Protams, pagaidām eksporta apjomi uz šiem jaunajiem tirgiem
ir niecīgi – dažu desmitu vai simtu tūkstošu eiro apmērā, taču
galvenais ir nostiprināties jaunā tirgū un pēc tam to attīstīt.
Arī 2020. gadā uzņēmumi bija nodrošināti ar labiem pasūtījumiem
vismaz pirmajiem diviem ceturkšņiem.
Rūpniecība
179