Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

Asociācijas viedoklis
Situācija ar riepu apsaimniekošanu nav ievērojami uzlabojusies
Latvijas Riepu apsaimniekošanas
asociācijas vadītāja
Tīna Lūse
Kopumā beidzamajos gados situācija riepu apsaimniekošanas
nozarē ir normalizējusies un tirgū vairs nedarbojas apsaimniekotāji,
kuru spēja izpildīt normatīvo aktu prasības riepu
savākšanā un pārstrādē bija apšaubāma. Tomēr kopumā, kā
rāda dati, situācija ar riepu apsaimniekošanu ievērojami nav
uzlabojusies. Iedzīvotājiem joprojām nav ērti pieejama infrastruktūra
riepu nodošanai uz visiem vienādiem un viegli
saprotamiem noteikumiem. Iemesli meklējami tajā, ka katrs
apsaimniekotājs darbojas pēc saviem spēles noteikumiem. Ik pa
laikam tiek rīkotas akcijas, kas piedāvā iedzīvotājiem iespējas
nodot riepas bez maksas, taču tas nav sistēmisks risinājums un
neievieš šajā jomā kārtību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi
ziņojumu par nolietotu riepu apsaimniekošanu – lai
nodrošinātu nolietoto riepu vēsturiski izveidotā uzkrājuma
savākšanu, kas Latvijā pārsniedz 107 000 tonnu, un pārstrādi,
rosināts būtiski paaugstināt riepu atpakaļ savākšanas mērķa
apmērus. Asociācija atbalsta mērķa paaugstināšanu, tomēr nolietoto
riepu atpakaļ savākšanas mērķis tuvāko gadu laikā no
esošajiem 65% jāpaaugstina līdz 80%.
Tāpat atbalstāma iecere vienādot prasības ražotāju atbildības
sistēmām (RAS) nolietotu riepu apsaimniekošanā, jo daļa
problēmu vēsturiski radušās, ņemot vērā, ka apsaimniekotāju
piedāvātais pakalpojums nav salīdzināms. Ar interesi gaidīsim
ministrijas iecerēto izvērtējumu nolietoto riepu depozīta modeļa
ieviešanai. Kā rāda, piemēram, Somijas pieredze, tas var izrādīties
labs instruments, lai efektīvi apsaimniekotu un pārstrādātu
tirgū novietotās riepas. Turklāt šis modelis varētu iet roku rokā
ar ministrijas piedāvāto priekšlikumu ieviest Latvijas tirgū realizēto
riepu pārdevumu reģistrācijas sistēmu.
Pēc Valsts vides dienesta (VVD) datiem pērn Latvijā tika realizētas
15 300 tonnu riepu, savukārt 2018. gadā – 16 300 tonnu.
Taču pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem ik gadu
realizēto riepu daudzums ir par aptuveni 10 000 tonnām lielāks,
nekā to uzrāda oficiālie VVD dati. Piemēram, 2018. gadā CSP dati
uzrāda, ka realizēti 28 700, bet 2019. gadā – 26 000 tonnu riepu.
Tas nozīmē, ka par vairāk nekā 40% Latvijas tirgū realizēto riepu
netiek noslēgts apsaimniekošanas līgums un, visticamāk, netiek
samaksāts dabas resursu nodoklis.
Asociācijas viedoklis
Palēnām notiek virzība uz apsardzes nozares sakārtošanu
Drošības nozares kompāniju
asociācijas valdes priekšsēdētājs
Arnis Vērzemnieks
Pēdējā gada laikā apsardzes nozare ir piedzīvojusi būtiskus
uzlabojumus. Izšķiroša šo pozitīvo pārmaiņu radīšanā ir bijusi
visu iesaistīto pušu mērķtiecīga sadarbība. Tomēr darbs vēl
ir turpināms pie publisko iepirkumu regulējuma pilnveides.
Nozares ilgtspējai un attīstībai vitāli nepieciešams arī politikas
plānošanas dokuments, un apsardzes nozarei ir jābūt iekļautai
vienotajā nacionālās drošības plānā. Tajā pašā laikā 2020. gads
apsardzes nozarei iesākās īpaši veiksmīgi, jo Saeima sāka skatīt
grozījumus Apsardzes darbības likumā par Apsardzes darbības
reģistra izveidi, kas nozari padarīs daudz caurspīdīgāku, un
klienti varēs iepirkt kvalitatīvāku pakalpojumu.
Paredzams, ka reģistrā tiks ietverta informācija par apsardzes
komersantiem un to, kādus pakalpojumus tie drīkst sniegt. Kontrolējošajām
institūcijām būs iespēja vieglāk izsekot komersantu
darbībām, jo komersantiem būs jānorāda noslēgtie līgumi, apsargājamie
objekti, apsardzes komersantiem pieejamie resursi.
Tāpat reģistrā tiks iekļauta informācija par darbiniekiem – kuri
no tiem ir nokārtojuši pārbaudījumus apsardzes sertifikāta iegūšanai,
cik daudziem ir izsniegti apsardzes sertifikāti un kādi ir to
derīguma termiņi. Tāpat būs iespēja uzzināt darbinieku apgūtās
apsardzes izglītības programmas, mācību kursus un citas nepieciešamās
ziņas.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem 2018. gadā nodokļu
zaudējumi aplokšņu algu rezultātā bija 8,2 miljoni eiro.
Jau vairākus gadus vēršam uzraugošo institūciju uzmanību šai
situācijai, un ir konstatējami uzlabojumi. Ņemot vērā, ka VID
apsardzes nozari nosaucis kā vienu no prioritārām, 2018. gadā
no kopā veiktajiem juridisko personu nodokļu auditiem 5%
ir veikti apsardzes nozares nodokļu maksātājiem, kas nozaru
griezumā ir samērā augsts rādītājs. Lai samazinātu izvairīšanās
no nodokļu nomaksas gadījumu skaitu, nodokļu krāpšanas
riskus un nelegālo nodarbinātību apsardzes nozarē, ar grozījumiem
Apsardzes darbības likumā plānots noteikt, ka apsardzes
komersants viena līguma saistību izpildē fiziskās apsardzes
pakalpojuma nodrošināšanai varēs piesaistīt ne vairāk kā vienu
apsardzes komersantu, vienlaikus uzliekot ģenerāluzņēmējam
par pienākumu nodrošināt, ka apakšuzņēmējs apsardzes darbību
veic saskaņā ar likuma prasībām.
Pakalpojumi
159