Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

Asociācijas viedoklis
Situācija pārtikas ražošanas nozarē vērtējama kā apmierinoša
Latvijas Pārtikas uzņēmumu
federācijas padomes priekšsēdētāja
Ināra Šure
Situācija pārtikas ražošanas nozarē vērtējama kā apmierinoša.
Sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram,
HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana), kas
bija apstājusies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem,
palēnām atgūstas, situācija nozarē stabilizējas. Lielie
ražotāji, kam bija darba pilnas rokas arī ārkārtējās situācijas
laikā, kad primāri tika apgādāts vietējais tirgus, tagad var vairāk
pievērsties arī eksportam.
Kopumā pārtikas nozare joprojām turpina darbu pastiprinātas
drošības apstākļos, ievērojot paaugstinātas higiēnas normas,
nelaižot nepiederošas personas savās ražotnēs.
Ja gada otrajā ceturksnī ārzemju darbaspēka trūkumam nebija
būtiskas nozīmes, jo varējām izmantot vietējo darbaspēku, tad
tagad atkal aktualizējies jautājums par ārzemju darbaspēka
piesaistes nepieciešamību. Mūsu valstī iedzīvotāju paliek mazāk,
līdz ar to darbaspēka problēma nekur nepazudīs un pati no sevis
neizgaisīs.
Svarīgs šajā izaicinošajā situācijā būtu valsts atbalsts eksportspējīgajiem
uzņēmumiem. Lielie ražotāji ir galvenie eksportētāji
valstī, tāpēc valstij būtu jāsaprot, ka piešķirtie atbalsta līdzekļi
ir nevis izdevumi, bet investīcijas nākotnē, kuras nāks atpakaļ
ar nodokļu, eksporta pienesumu valsts budžetam. Piemēram,
Lietuvā atbalsts Covid-19 skartajām nozarēm ir lielāks, un tas
negatīvi ietekmē mūsu ražotāju konkurētspēju.
Izaicinošs būs darbs ar partneriem, lai pārliecinātu politiķus, ka
paredzama nodokļu politika bez būtiskām svārstībām ir tautsaimniecības
izaugsmes stūrakmens. Signāli ar iecerēm par
nodokļu izmaiņām, kas tiek gatavoti, rada lielu satraukumu.
Piemēram, ar vides karogu virzītās dramatiskās izmaiņas dabas
resursu nodokļa likmēs būs smags trieciens Latvijas ražotājiem,
ko uz savas ādas izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo sekos neizbēgams
inflācijas kāpums un pārtikas produktu cenas veikalu
plauktos pieaugs par 3–5%.
Covid-19 pandēmijas ietekme joprojām ir liels nezināmais, kas
jebkurā brīdī visu var apgriezt kājām gaisā, īpaši attiecībā uz
eksporta tirgiem. Patlaban vēl pāragri spriest par reālajām
tendencēm un sekām, kādas šis izaicinājums atstājis uz Latvijas
pārtikas nozari, jo pusgada rezultātus uzzināsim vien rudenī.
Asociācijas viedoklis
Maizes ražotājiem ir krities apgrozījums
Latvijas Maiznieku biedrības
valdes priekšsēdētājs
Kārlis Zemešs
Arī maizes ražotājus Latvijā pandēmija negatīvi ietekmējusi.
Pirmajā mēnesī pēc ārkārtējās situācijas valstī pasludināšanas
Covid-19 seku ietekme uz nozari nebija izteikti jūtama, bet pēcāk
maizes ražotājiem krities apgrozījums.
Vislielākais kritums vērojams konditorejas un mīklas izstrādājumu
segmentā. Cilvēki mazāk dodas viens pie otra ciemos,
svētkus svin retāk vai šaurākā lokā. Tāpat mazkustīgāka dzīvesveida
dēļ, darbam norisinoties attālināti no mājām, daļa sāka
ierobežot konditorejas izstrādājumu patēriņu.
Kopējos maizes realizācijas apmērus nozarē ietekmējis arī daļai
iedzīvotāju sarukušais iztikas līdzekļu apmērs bezdarba pieauguma
rezultātā – palielinājās to iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvo
uz pabalstiem. Cilvēki vairāk sāka gatavot paši mājās, kā arī
retāk iepirkties. Maizes sektoru līdz šim ietekmēja arī izglītības
iestāžu attālinātais darbs, kamdēļ samazinājās produkcijas piegāde
tām.
Visu iepriekš minēto faktoru rezultātā šā gada maijā, jūnijā un
jūlijā maizes realizācijas tirgus kopvērtējumā vidēji Latvijā krities
par apmēram 15% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu
iepriekš. Nozarē pandēmijas ietekmē arī apstājies eksports.
Taču gandrīz nevienam maizes ražotājam, izņemot atsevišķus
uz konditoreju vairāk orientētus uzņēmumus, nav bijusi iespēja
saņemt pabalstus, jo apgrozījuma kritums nesasniedza tādu
apmēru, lai uz to varētu pretendēt.
Turpmākie izaicinājumi nozares uzņēmējiem ir neziņa par
pandēmijas attīstību – nav saprotams, kā organizēt turpmāko
darbību, vai investēt attīstībā vai tomēr piebremzēt ar ieguldījumiem.
Tāpat bažas rada, vai septembrī skolas atsāks darbu
klātienē.
Starp Latvijas maizes ražotāju izaicinājumiem ir arī trūkstošais
darbaspēks. Vakances ir, bet strādājošo nav, jo daudziem izdevīgāk
šķiet saņemt pabalstus un neko nedarīt.
Taču nozarē visi uzņēmumi turpina strādāt, neraugoties uz visiem
Covid-19 nozari ietekmējošiem faktoriem, nav dzirdēts par
kāda uzņēmuma aizvēršanos.
Lielie maizes ražotāji piedāvā produkciju par pazeminātām cenām,
cenšoties noturēt savu tirgus daļu. Tikmēr daudzi mazie
ražotāji interneta vietnēs uzsākuši produkcijas piegādes uz
mājām. Pozitīvi, ka iedzīvotāji biežāk izvēlas apmeklēt pašu
maiznīcu veikalus un mazliet audzis apgrozījums nozares uzņēmēju
pašu tirdzniecības vietās, firmas veikaliņos.
Pārtikas un dzērienu ražošana
173