Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

Asociācijas viedoklis
Pašvaldības jāmotivē īstenot atjaunojamo energoresursu projektus
Vēja enerģijas asociācijas
padomes priekšsēdētājs
Gatis Galviņš
Kamēr kaimiņvalstīs uzstādītā vēja enerģijas jauda ar katru
gadu pieaug, Latvijā vēja enerģijas attīstībā jau vairākus gadus
iestājies ilgstošs klusums. Latvijā ir trešā mazākā uzstādītā vēja
enerģijas jauda Eiropas Savienībā (ES), un, lai gan potenciāls
ir liels un ir bijušas dažādas ieceres un projektu plānošanas,
šobrīd vēja enerģija kā tāda Latvijā nav attīstīta, un nekas no
plānotā nav nonācis līdz reālam rezultātam.
Viennozīmīgi, Latvijai ir ievērojams potenciāls, to pastiprina arī
izvirzītās ambīcijas „Nacionālā enerģētikas un klimata plānā
2030”, palielinot atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru
kopējā elektroenerģijas patēriņā līdz 2030. gadam, taču jautājums
ir – ja izaugsme šobrīd netiek veicināta, vai mēs paspēsim
sasniegt to, ko esam paredzējuši līdz noteiktajam termiņam?
Valdības izvirzītie klimata mērķi AER sektorā ir piepildāmi, ja
kļūsim apņēmīgāki un uz reālu rīcību vērsti.
Esošais Latvijas enerģētikas regulējums un vietējo pašvaldību ietekme
uz AER projektu attīstīšanu rada smagus administratīvos
šķēršļus un lielu nenoteiktību ikvienam investoram. Viennozīmīgi,
pašvaldībai ir tiesības lemt par savā teritorijā notiekošo, taču
te ir runa par tās ieinteresēšanas mehānismu – ja pašvaldība
uz AER projektiem, kuru īstenošanu pieļauj normatīvie akti un
pozitīvi atzinumi no vides ekspertiem, ievērojami papildinātu
savu gada budžetu, to iesaiste būtu citādāka. Ir jāsāk ar pastāvošās
sistēmas maiņu, lai pašvaldības, kur šobrīd koncentrējas
galvenā lēmējvara par AER projektiem, ir vairāk ieinteresētas to
īstenošanā, nevis bremzēšanā.
Neskatoties uz to, ka vēja enerģijas sektors visā pasaulē strauji
attīstās un tiek arī plānots, kā attīstīt iegūtās vēja enerģijas
uzkrāšanas iespējas, nozare saskaras ar sabiedrības divējādo
nostāju – iedzīvotāji atbalsta vēja enerģijas ražošanu, taču nevēlas
to redzēt savā pagalmā. Gan valstij, gan attīstītājiem ir
jāuzņemas izglītojošā funkcija, skaidrojot, kas mainīsies un ko
iegūsim, attīstot vēja enerģijas un arī citu atjaunojamo energoresursu
izmantošanu. Latvija ir apliecinājusi savu vēlmi kļūt
zaļākai, jautājums, kas paliek aktuāls – cik ilgā laikā tas notiks,
līdz spēsim pilnvērtīgi pāriet uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un
inovatīvu resursu izmantošanu un izmantot Latvijas potenciālu.
Asociācijas viedoklis
Prognozējams pārdotā degvielas apjoma samazinājums
Latvijas Degvielas tirgotāju
asociācijas izpilddirektore
Ieva Ligere
Šogad Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto pasākumu
ietekmē ievērojami samazinājās pieprasījums pēc degvielas.
Cilvēki jūtami mazāk pārvietojās ar transportlīdzekļiem, komerciālo
transportlīdzekļu plūsma un kravu pārvadājumu apjoms arī
būtiski samazinājās, vienīgi lauksaimnieki to sezonālās darbības
specifikas dēļ turpināja strādāt un iepirkt degvielu, kā ierasts.
Rezultātā autodegvielu realizācija mazumtirdzniecībā martā nokritās
par 5%, aprīlī – par 14%, maijā – par 9%, salīdzinot ar
2019. gada attiecīgajiem mēnešiem.
Valsts ieņēmuma dienesta pieejamie dati rāda, ka šā gada pirmajos
piecos mēnešos mazumtirdzniecībā autodegvielām kopā
kritums ir par 7,21% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. To
ietekmēja vairāki faktori – no janvāra paaugstinātas akcīzes nodokļa
likmes degvielai un biodegvielas piejaukuma palielinājums
benzīnam no 5% uz 10% un dīzeļdegvielai no 5% uz 7%, Covid-19
pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi, kā arī Igaunijā par 12
centiem pazeminātā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai no 1.
maija.
Arī pēc ārkārtējās situācijas valstī joprojām saglabājas jūtama
negatīva tendence. Lai arī pamazām esam atgriezušies ierastākā
ritmā pēc ierobežojumu mīkstināšanas, tomēr prognozējam,
ka šogad tendence saglabāsies ar negatīvu zīmi gan zemāku
akcīzes nodokļa likmju kaimiņvalstīs dēļ, gan atcelto lielo vasaras
pasākumu un festivālu dēļ. Turklāt līdz ar ieviestajiem
ierobežojumiem vēl negantāka kļuvusi jau iepriekšējos gados
sākusies konkurences saasināšanās starp degvielas tirgotājiem.
Paredzams, ka tuvāko gadu laikā tirgus spēlētāju vidū būs
sagaidāmas izmaiņas un savas pozīcijas vēl vairāk nostiprinās
spēcīgākie tirgus dalībnieki, vājākie būs spiesti tirgu atstāt. Tāpat
akcīzes nodokļa palielinājums un kaimiņvalstīs zemākas akcīzes
likmes. Piemēram, Igaunijā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai
ir vienā līmenī ar Lietuvas likmēm, kas ir par četriem centiem
zemāka nekā Latvijā.
Prognozējam, ka pie jebkuriem apstākļiem saglabāsies tendence
degvielas tirgus dalībnieku sīvai konkurencei un pozīciju nostiprināšanai
tirgū. Protams, šobrīd valda liela nenoteiktība, kurai
visiem ir jāpielāgojas, un jābūt gataviem pārmaiņām. Ieguvēji būs
tie, kuri pratīs pielāgoties un spēs būt elastīgi.
Enerģētika
81