Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

Asociācijas viedoklis
Infrastruktūras attīstības plāns paver iespējas vērienīgai attīstībai
Latvijas Būvuzņēmēju
partnerības vadītājs
Gints Miķelsons
Ekonomikas ministrijas veidotās darba grupas noteiktie trīs
virzieni, kuros koncentrēt atbalstu attiecībā uz infrastruktūras
attīstības veicināšanu – mājokļu pieejamības veicināšana,
biznesa infrastruktūras attīstība eksporta izaugsmei un lielo
valsts būvniecības projektu būvniecības plāna izveidošana un īstenošana
–, noteikti palīdzēs atveseļot ekonomiku pēc Covid-19
pandēmijas izraisītās lejupslīdes, tomēr jautājums ir par vērienu
un rīcības ātrumu, lai šīs pozitīvās apņemšanās īstenotu.
Izšķiroši svarīgi reizē ar virzienu noteikšanu ir strādāt arī pie
tādiem risinājumiem, kas no resursu ieguldījuma viedokļa būtu
saskaņā ar biznesa loģiku. Piemēram, ir skaidrs, ka jāturpina
esošo daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošana, un
vienlaicīgi, izsniedzot finansiālu atbalstu šādiem projektiem,
būtu izstrādāts efektīvs risinājums, kas ļautu apvienot vienā
projektā vairāku namu rekonstrukcijas. Lai šādi risinājumi tiktu
izveidoti, neiztikt bez pašvaldību iesaistīšanās, un šis ir īstais
brīdis to darīt.
Mājokļu attīstībā ir jāveicina jaunu budžeta klases daudzdzīvokļu
namu būvniecība. Arī šeit ir jāizstrādā risinājumi, kas būtu reāli
un dotu iespējas pašvaldībām, sadarbojoties ar komercsektoru,
attīstīt šādu pasūtījumu.
Turklāt, izvēloties koka paneļu ēku būvniecību, tiktu sekmēta arī
Latvijas koka ražošanas industrijas izaugsme un eksportspēja.
Izstrādājot programmas, jācenšas noteikt mērķi un attīstības
vērienu, kas varētu būt – tuvākajos trīs gados uzbūvēt 30 šādus
daudzdzīvokļu namus.
Industriālo parku attīstībā būtu vēlama nozaru vai biznesu specializācija,
nevis vispārēja koncentrēšanās pārsvarā tikai uz
mazo un vidējo uzņēmumu biznesa inkubatoru segmentu.
Kopumā Covid-19 ietekmē būvniecība nav apstājusies, lai gan
nozare ir noslogota tikai par 85% no jaudas, jo par 15% kavējās
būvmateriālu piegādes, arī eksportējošie uzņēmumi izjūt
grūtības, jo ir problēmas ar darbaspēka un materiālu pārvietošanu.
Lielā mērā kritums būs saistīts ar to, ka privātais
sektors plāno kritumu un ir apturējis daļu pasūtījumu. Lielākā
nozares sāpe ir viļņveida attīstība – ik pa pieciem gadiem ir
straujš kritums, tam seko lēns kāpums, tad atkal kritums. Tas
nav labs signāls.
Asociācijas viedoklis
Ceļu būvētāji vēlas zināt, kādus darbus valsts ilgtermiņā pasūtīs
Biedrības “Latvijas ceļu būvētājs”
valdes priekšsēdētājs
Andris Bērziņš
Ceļu un tiltu būves nozari 2020. gadā un divu nākamo gadu
valsts budžets ir pazemojis un pametis likteņa varā. Pēc 2020.
gada valsts budžeta pieņemšanas jau 1000 kvalificētu būvnieku,
no 9000 nozarē strādājušo, ir reģistrēti bezdarbniekos. Ceļinieki
vēlas zināt, vai nozares pakalpojumi valstij būs vajadzīgi un tad
kādus darbus valsts vismaz vidējā termiņā pasūtīs, lai izlemtu –
iegādāties jaunu tehniku, investēt cilvēkos, karjeru saimniecībā
utt. Plānojot daudzgadu budžetu, jāņem vērā arī Lielbritānijas
izstāšanās no Eiropas Savienības, kas radīs finansiālus zaudējumus
gan vienai, gan otrai pusei. Protams, britu izstāšanās
negatīvi ietekmēs kopējo ES budžetu. Jācer, ka Kohēzijas un
Reģionālās attīstības fondi izdzīvos un arī jaunajā ES budžetā
būs pieejama nauda ceļiem. Pagājušajā plānošanas periodā tieši
ar Kohēzijas un Reģionālās attīstības fondu naudu ir izdevies sakārtot
galvenos ceļus, no kuriem 64% ir teicamā kārtībā. Šogad
vēl ir pieejams pēdējais Reģionālā attīstības fonda finansējums.
Ja galvenie ceļi ir daudzmaz kārtībā, tad, runājot par reģionālajiem
un vietējiem ceļiem, tur patiesībā nekas nav izdarīts. Ja
Nacionālā attīstības plāna ietvaros Saeima uzdeva un valdība
solīja saremontēt 80% ar asfaltu klāto reģionālo valsts autoceļu,
tad saremontēti ir tikai 7%. Turklāt vēl ap 40% reģionālo ceļu ir
ar grants segumu, kas jau sen prasās asfaltējami.
Manuprāt, nākamie būs tukšie gadi. Pirmās lāpstas “Rail Baltica”
projektā iedurs zemē 2022., 2023. gadā. Ne agrāk. Tikko
sāksies “Rail Baltica” būvniecība, visi ceļinieki strādās tur, jo
būs jāuzbūvē uzbērumi, jāpārvieto tonnām smilšu, šķembu, būs
jāuzbūvē 40–50 tilti, pārbrauktuves un tuneļi. Kad sāksies “Rail
Baltica” būvniecība, jaudu nebūs, valstij trūks ceļu būvnieku.
Domāju, ka arī cenas mainīsies vismaz ar koeficientu viens pret
divi. Esmu neizpratnē, kāpēc valdībā tie, kas strādā pie stratēģiskās
plānošanas, neizmanto šo laiku, lai nākamajos gados
saremontētu reģionālos ceļus. Šobrīd tas ir galvenais.
Otra problēma ir tilti – nopietnas inženiertehniskās būves, kas
pamatā būvētas no saliekamā dzelzsbetona 60.–70. gados un
kurām ekspluatācijas ilgums ir 40 gadi.
Būvniecība
61