Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

Eiropas Komisija ekonomikas prognožu vasaras izdevumā
lēš, ka stingrāko ierobežojumu periodā eirozonas ekonomika
ir darbojusies par 25–30% zem savas kapacitātes robežas.
Pagaidām arī izskatās, ka Eiropas ekonomikā, tāpat kā Latvijā,
lielākā „bedre izsista” aprīlī un maijā. Tieši šajos mēnešos
Eiropā ir redzams lielākais kritums gan ražošanas apmēros,
gan mazumtirdzniecībā. Savukārt jau jūnijā iezīmējas atgūšanās.
Tiesa, viss joprojām ir ar piebildi „pagaidām”, jo par
stabilām tendencēm visdrīzāk varēs runāt vien tad, kad pret
Covid-19 būs izgudrota vakcīna vai efektīvas zāles.
Tomēr nākotne sāk iezīmēties ar zināmām cerībām, uz kurām
norāda arī dažādi noskaņojuma indeksi. Arī Eiropas
Komisijas apkopotais Ekonomikas noskaņojuma indekss ESI
kopš maija uzrāda atkopšanās pazīmes pēc rekordlieliem
kritumiem martā un aprīlī.
“Reālāks scenārijs ir, ka var
parādīties vēl virkne satricinājumu
ar dažādu veidu pārsteigumiem.”
“EY” partneris Baltijas valstīs
GUNTARS KROLS
„Bet noskaņojums joprojām ir krietni zem pirmskrīzes līmeņa,
un jaunu koronavīrusa gadījumu skaita pieaugums
daudzās valstīs rada jaunus riskus. Pasaulē indeksu atšķirības
norāda uz to, ka valstīs cīņa ar vīrusu un ierobežojumu
atvieglošana ir dažādās stadijās. Tomēr augusta aptaujas
parāda, ka valstīs, kurās tika ieviestas darba saglabāšanas
shēmas (t.i., Eiropā un Japānā), darba tirgi, šķiet, vājināsies.
Vājinoties darba tirgiem, tā sauktā “vieglā” atveseļošanās
daļa, iespējams, tuvojas beigām. Ziemas periods būs testa
laiks un iezīmēs turpmāko perspektīvu. Valstis nav gatavas
atgriezties pie iepriekšējās stingrības, ja situācija pasliktināsies,
bet līdzsvara atrašana var prasīt laiku un atjaunot
nenoteiktību. Ja šo posmu gan Latvija, gan Eiropa spēs novadīt
līgani, kontrolējot saslimstību, pavasarī, apjomīgo stimulu
balstīta, atgūšanās var būtiski paātrināties. Šobrīd būtiskākais
izaicinājums ir saprātīgi izmantot atbalsta programmas,
paātrinot ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanu un uzlabojot iedzīvotāju
digitālās prasmes. Tāpat būtiski uzturēt atbalsta
mehānismus, lai izvairītos no strauja bezdarba pieauguma,”
norāda „SEB Bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
PROGNOZES VĒL SLIDENAS
Prognožu izteikšana par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz
pasaules un atsevišķu valstu ekonomiku joprojām ir visai
nepateicīga lieta, jo pašlaik nav skaidrs galvenais – kad
pandēmija beigsies. Latvijas Bankas ekonomiste Agnese
Rutkovska komentārā par Latvijas tautsaimniecības sniegumu
pat atzīst, ka Covid-19 ēnā prognožu izteikšana atgādina
mēģinājumus dušā saķert slidenu ziepju gabaliņu.
Latvijas gadījumā prognozēs vienojošais ir tas, ka šogad
tiek prognozēts ekonomikas kritums no 5 līdz 9%. Virkne
ekonomistu uzskata, ka krituma zemākais punkts jau ir aiz
muguras. Tas varētu būt bijis marts un aprīlis.
Auditorkompānijas “EY” partneris Baltijas valstīs Guntars
Krols, ņemot vērā augsto nenoteiktības līmeni, drīzāk gan
iesaka rēķināties ar to, ka ekonomika turpmāk varētu attīstīties
zigzagveidīgi, kad kāpuma periodiem var sekot arī
kritumi.
„Risinājums ir uzņēmumu spēja elastīgi pielāgoties
dažādiem scenārijiem, kuri var parādīties nākotnē. Arī optimistiskajam
scenārijam, ka visi ierobežojumi tiek atcelti
un visas nozares atsāk darbu pilnā apjomā. Tomēr reālāks
scenārijs ir, ka var parādīties vēl virkne satricinājumu ar
dažādu veidu pārsteigumiem. Uzņēmumu gatavība reaģēt
un pielāgot savu biznesa modeli dažādu veidu situācijām, kā
arī spēja izmantot izdevības, kuras parādās, ir svarīgākais,”
nākotnes ainu iezīmē G. Krols.
Eiropas Komisijas vasaras ekonomikas prognozēs lēsts, ka
šogad Eiropas Savienības ekonomikā gaidāms kritums par
9,7%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 6%. Savukārt
eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 8,7%,
bet 2021. gadā atgriezīsies izaugsme 6,1% apmērā. Tostarp
Latvijas IKP šogad Eiropas Komisijas ieskatā samazināsies
par 7%, tādējādi uzrādot mazāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas
valstu vidū. Nākamajā gadā Latvijas ekonomika varētu
pieaugt par 6,4%.
Straujākais ekonomikas sarukums varētu būt Itālijā (-11,2%),
Spānijā (-10,9%) un Francijā (-10,6%). Svarīgi ir tas, ka vienu
no mazākajiem IKP kritumiem – par 6,3% – EK šogad paredz
Eiropas ekonomikas „dzinējmotorā” Vācijā.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)
jaunākajās prognozēs Latvijai šogad lēš IKP kritumu
8,1% apmērā. Vienlaikus pēc OECD jaunākajām aplēsēm
nākamgad Latvijas ekonomikā būs pieaugums par 6,3%.
Organizācija prognozē, ka pasaules ekonomika šogad samazināsies
par vismaz 6%, bet eirozonas ekonomikā OECD
šogad sagaida IKP kritumu par 9,1%.
Pasaules Banka prognozē, ka pasaules ekonomika šogad
samazināsies par 5,2%, reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš
Otrā pasaules kara. Tostarp eirozonas ekonomikas kritums
tiek prognozēts 9,1% apmērā.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) eirozonai prognozē ekonomikas
kritumu par 10,2% šogad un pieaugumu par 6%
nākamgad.
OECD pašlaik ir arī izveidojusi divus scenārija modeļus,
vienam paredzot koronavīrusa izplatības otro vilni. Ja tāds
tiks pieredzēts, Latvijas IKP šogad samazināsies par 10,2%,
bet nākamgad pieaugs vien par 2%. OECD arī atgādina, ka
ekonomikas izaugsme Latvijā palēninājās vēl pirms koronavīrusa
pandēmijas, bet ekonomiskā aktivitāte atgriezīsies
pakāpeniski. Ekonomikas atlabšanu veicinās iekšzemes pieprasījums,
bet eksports palielināsies lēnākā tempā, ņemot
24