Darba aizsardzības prakses standarts biroju darbā nodarbinātajiem

kakla-plecu joslu (piemēram, noliekta galva, ja pārāk zems darba galds, atgāzta galva, ja darbs saistīts arskatīšanos augšup vai galva pagriezta uz sāniem u. c.), elkoņus-plaukstas (piemēram, pele novietota pārāk tāluuz sāniem no klaviatūras u. c.), muguru (piemēram, darbs sēdus bez muguras atbalsta).Nodarbinātais strādā piespiedu pozā – muguras balstsnetiek izmantots. Monitoru nav iespējams novietot tiešipretim, jo plaukta augstums neļauj monitoru palikt zemplaukta. Strādājot šādā pozā, nodarbinātais var sūdzētiespar sāpēm mugurā (it īpaši sprandā un jostas – krustu daļā).Slikts piemērs.Balss pārslodzeParasti birojos balss pārslodze nav uzskatāma par riska faktoru, taču zvanu cent ru operatori un nodarbinātietelemarketingā pieder pie augsta riska grupas, jo šiem cilvēkiem ir nepieciešams runāt visu darba dienupārveidotā (nedabiskā, ļoti laipnā) balsī, kā to dara aktieri. Jāņem vērā fakts, ka aktieri ir mācījušiespārveidot balsi, bet operatori visbiežāk šim darbam nav īpaši sagatavoti, turklāt šādu runas veidu izmantoregulāri un ilgstoši. Zvanu centru operatoriem smagākos gadījumos var novērot balss zudumu, bet vieglākosgadījumos – sāpes balss saitēs, kaklā, aizsmakumu, balss tembra izmaiņas, kairinošu klepu utt. Laisamazinātu problēmu attīstības risku, svarīgi ir lietot daudz dzeramo ūdeni (nevis kafiju, tēju, kam piemīturīndzenošas un sirdsdarbību paātrinošas īpašības), kā arī regulāri atpūtināt balss saites klusējot (t. sk.izmantojot pat ļoti īsus pārtraukumus). Problēmu attīstību īpaši veicina sauss gaiss, tāpēc zvanu centrostelpas gaisu būtu ieteicams mitrināt.Psihoemocionālie riska faktoriDaudzi pasaules pētījumi pierāda, ka psihosociālie un organizatoriskie faktori darba vietā ir saistīti ar stresaattīstību, neapmierinātību ar darbu, kā arī ar sliktu veselību. Galvenās problēmas rada: kvantitatīva pārpūle (piemēram, pārāk daudz darba īsā laika posmā, garas virsstundas, nepietiekamaatpūta, ja darbs bieži tiek veikts arī brīvdienās un netiek izmantots atvaļinājums u. c.); kvalitatīva pārpūle (piemēram, darbs, kas saistīts ar atbildīgu lēmumu pieņemšanu, darbs, kas neatbilstnodarbinātā profesionālajai sagatavotībai un / vai izglītības līmenim); darba kontroles trūkums; sociālā atbalsta trūkums.Var izdalīt šādas sīkākas problēmu apakšgrupas: nepareiza darba laika organizācija (piemēram, maiņu darbs, it īpaši neregulāras maiņas, darbs naktīs,nemaināms darba grafiks, neparedzams darbalaiks, neplānots virsstundu darbs, saspringti termiņi u. c.); nepilnvērtīga organizācijas funkcionēšana un kultūra (piemēram, problēmu risināšanas grūtībasorganizācijā); nepiemērota darba slodze (piemēram, kvantitatīvi vai kvalitatīvi pārāk liela vai maza slodze, vienveidīgsdarbs, slikti saprotams darbs, ierobežots izpildes laiks); zema nodarbināto līdzdalība tādu lēmumu pieņemšanā, kas tieši ietekmē viņu; nespēja ietekmēt darbaprocesu; problemātiskas attiecības darba kolektīvā (piemēram, psiholoģiska vai fiziska izolācija, sliktas vainepietiekamas attiecības ar augstākstāvošajiem, nepietiekams savstarpējais atbalsts, konkurence);19