Darba aizsardzības prakses standarts biroju darbā nodarbinātajiem

lbas.lv

Darba aizsardzības prakses standarts biroju darbā nodarbinātajiem

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBU NEIEVĒROŠANAS SEKASNelaimes gadījumi darbāVisbiežāk, runājot par sekām, kas var notikt, ja netiek ievērotas darba aizsardzības prasības, min nelaimesgadījumus darbā, jo tie notiek uzreiz un sekas ir novērojamas uzreiz. Biroju darbinieki visbiežāk cieš paklūpot,aizķeroties, paslīdot (piemēram, aizķeroties aiz vadiem, paaugstinājumiem un citiem šķēršļiem, kas atrodaspārvietošanās ceļos; steigā pārvietojoties pa stacionārajām kāpnēm, it īpaši ja ir nepiemēroti apavi (augstpapēžuapavi) u. c.); pakāpjoties uz nepiemērotiem palīglīdzekļiem, piemēram, datorkrēsla uz ritenīšiem; aplejoties arkarstu ūdeni, piemēram, gatavojot tēju vai kafiju u. c. Starp vieglākiem nelaimes gadījumiem var minēt arīsagriešanos ar papīru.Tomēr nelaimes gadījumu risks birojos ir daudzkārt mazāks par citām nozarēm (piemēram, būvniecība,kokapstrāde, mežizstrāde), tādēļ birojos lielāka uzmanība ir jāpievērš cita veida sekām: arodslimībām (piemēram, balstu un kustību aparāta slimības fizisko pārslodžu dēļ); citām slimībām vai to saasināšanās gadījumiem (piemēram, trokšņa izraisīti nespecifiski nervu sistēmasdarbības traucējumi – paaugstināts nogurums, stress, miega traucējumi utt.); darbaspēju samazināšanās gadījumiem (piemēram, ietekme uz paveiktā darba apjomu un/vai kvalitāti).Pasaulē veikti daudzi pētījumi par datora ietekmi uz cilvēku veselību. Īpaša uzmanība pievērsta tādāmproblēmām, kā redzes traucējumi, atsevišķu balsta un kustību aparāta daļu pārslodze, dažādas psiholoģiskarakstura problēmas. Pētījumu rezultāti liecina, ka pirmās sūdzības par veselības traucējumiem var rasties jaudažus mēnešus pēc tam, kad cilvēks ir sācis strādāt ar datoru. Nopietnas slimības, to skaitā arodslimības,parasti konstatē pēc pieciem un vairāk darba gadiem.Arodslimību diagnostikaArodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību nosaka MK 908. Atbilstoši šo noteikumu prasībām arodslimībasdiagnozi nevar uzstādīt jebkurš ārsts. Šādu diagnozi var uzstādīt tikai ārstniecības iestādes izveidota ārstukomisija arodslimībās (valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisija arodslimībās).Fizisku pārslodžu izraisīti veselības traucējumiStrādājot ar datoru, cilvēks lielāko darba dienas laiku pavada sēdus. Šādā piespiedu stāvoklī organismāsamazinās enerģijas patēriņš, palēninās asinsrite, atslābinās muguras muskuļi, un samazinās jostas daļasizliekums – veidojas t. s. plakanā mugura. Rezultātā spiediens uz starpskriemeļu diskiem palielinās un varrasties sāpes mugurā.Lai noturētu ķermeni sēdus stāvoklī, muskulatūrai visu laiku jāatrodas sasprindzinātā stāvoklī (t. s. statiskāslodze). Muskuļi šādu statisko slodzi spēj ilgstoši izturēt tikai tad, ja tā ir neliela. Statiskās slodzes gadījumāmuskuļi, cīpslas, nervi un locītavas netiek pietiekami apasiņoti, rodas vielmaiņas traucējumi, sāpes, nogurums,saspringums un citas sūdzības.Arī roku muskuļiem rodas statiskā slodze, piemēram, strādājot ar “peli”. T. s. “peles slimībai” ir raksturīgspastiprināts nogurums, asas, dedzinošas sāpes, tirpšana plaukstās. Visbiežāk šīs sūdzības ir gadījumos, kaddatora lietotājs strādā ar dažādām grafiskām programmām un zīmēšanai izmanto peli ilgāk par 2 stundām dienā.Darbs ar datora klaviatūru jeb tastatūru saistīts ar aktīvām kustībām plaukstas pamata un pirkstu locītavās.Ilgstoši strādājot un izdarot atkārtotas un biežas kustības, plaukstas pamata locītavas apvidū var rasties muskuļucīpslu sabiezēšana. Rezultātā tiek saspiesti šo cīpslu tuvumā esošie nervi un asinsvadi, attīstās t. s. karpālākanāla sindroms. Galvenās sūdzības ir nespēks plaukstās un apakšdelmos, pirkstu tirpšana un pirkstu jutībassamazināšanās. Sāpes un tirpšanas sajūta parādās galvenokārt naktīs, tās izzūd pēc neliela iestrādes perioda.51

More magazines by this user
Similar magazines