Darba aizsardzības prakses standarts biroju darbā nodarbinātajiem

Ietekme uz acīm un redziViena no raksturīgākajām datoru lietotāju sūdzībām ir redzes diskomforts, kas izpaužas kā graušanas sajūta (itkā smiltis) acīs un asarošana. Acis ātri nogurst, sāp, bieži ir apsarkušas. Reizēm var būt pārejošas redzesasuma pārmaiņas. Šīs sūdzības parasti rodas darba dienas beigās. Normāli cilvēks acis mirkšķina līdz 22reizēm minūtē, bet, strādājot ar datoru, – apmēram 3 reizes retāk. Rezultātā acs ābols netiek pietiekamisamitrināts. Šādu stāvokli sauc par sausās acs sindromu. Dažkārt šā sindroma gadījumā novēro acu asarošanu,kas ir reflektoriska atbildes reakcija uz kairinājumu. Asarošana vairāk raksturīga jauniem cilvēkiem, bet asarasšajā gadījumā ir nepilnvērtīgas. Ja sausās acs sindromu neārstē, pazeminās aizsargspējas pret citām acuslimībām, piemēram, alerģiskiem vai infekcioziem iekaisumiem.Cilvēka redze fizioloģiski mainās līdz ar vecumu. Cilvēkam pēc 40 gadu vecuma acs lēcas elastība samazinās,tāpēc viņš vairs skaidri nesaredz priekšmetus, kas novietoti tuvāk par 30–40 cm. Tā ir presbiopija jeb vecumatālredzība. Redzes slodze, kas rodas darbā ar datoru, var veicināt agrīnu presbiopijas attīstību. Redzi negatīviietekmē arī citi apstākļi, kas liek cilvēkam pastiprināti sasprindzināt acis, lai varētu saskatīt attēlu monitorā. Daļušo apstākļu cilvēks var novērst pats, piemēram, noslaukot putekļus no monitora, noregulējot monitoru tā, lai tajānebūtu atspīdumu u. tml.Psiholoģiskā spriedzeStrādājot ar datoru, nodarbinātie bieži sūdzas par pārslodzi, ko izraisa stresa situācijas. Tās var rasties, janepārtraukti jāapgūst jaunas iemaņas, kas saistītas ar jaunu datorprogrammu lietošanu, jāveic radošs darbs,jārisina sarežģītas problēmas, ātri jāreaģē uz kļūdām u. tml. Strādājot ar datoru, var palielināties katra atsevišķanodarbinātā atbildība par savu darbu, piemēram, veicot dažādu procesu kontroli rūpniecībā, transportauzņēmumā un citur. Psiholoģiskā spriedze izraisa ne tikai vispārēju nogurumu, tā pastiprina arī muskuļu spriedziun nogurumu, radot diskomfortu un sāpes. Arvien biežāk hronisks nogurums izraisa t. s. presenteismu –situāciju, kad cilvēks ir atnācis uz darbu, atrodas darba vietā, bet ir tik ļoti noguris, ka nespēj pastrādāt. Īpašibieži šādas situācijas novērojamas biroju darbiniekiem, turklāt bieži paši nodarbinātie šādas situācijas atpazīst,aprakstot tās ar vārdiem: “Visu dienu biju darbā, sēdēju pie datora, bet ne ko neizdarīju”. Šādos gadījumosnepieciešams atvaļinājums, kas ir ilgāks par dažādām dienām.52