Lejupielādēt - Zvaigzne ABC

Bçrnîbâ Rodâri gribçja kïût gan par vijolnieku, gan rotaïlietu meistaru, ganpar mâkslinieku, taèu viòð kïuva par skolotâju. Tâdu, kas centâs ienest skolâvairâk smieklu un rotaïu. Vçlâk, balstoties uz savu skolas pieredzi, Dþ. Rodârisarakstîja veselu “Kïûdu grâmatu” (1964), kurâ “iztirzâja” raksturîgâkâs gramatikaskïûdas, kas iesprûk skolçnu burtnîcâs, tâdâ veidâ netieði sekmçdamsgrûtâko pareizrakstîbas likumu ievçroðanu. Ðîs grâmatas priekðvârdâ Rodârirakstîja: “Vai nebûtu labâk, ja bçrni mâcîtos smiedamies, nevis raudâdami? Jasavâktu visas asaras, kas kïûdu dçï izlietas visos piecos pasaules kontinentos,iznâktu tâds ûdenskritums, ka varçtu celt hidroelektrostaciju. Man tomçrðíiet, ka ðî enerìija izmaksâtu pârâk dârgi. Kïûdas ir tikpat nepiecieðamas underîgas kâ maize. Un daþkârt tâs ir pat skaistas, kâ, piemçram, Pizas tornis.”Mâcîdams bçrnus, nâkamais rakstnieks iekârtoja sev îpaðu “Fantâzijasburtnîcu”, kurâ sâka pierakstît visus savus atradumus un idejas.Papildinformâcija par pirâtiemPirâtisms kâ jûras laupîðana pastâv jau vairâkus gadu tûkstoðus. Pat senogrieíu un romieðu kuìiem uzbruka jûras laupîtâji Egejas jûrâ un Vidusjûrâ.Pirâti bija tik vareni, ka pat nodibinâja savu valsti tagadçjâs Turcijas teritorijâ.Lai tos sakautu, romieðiem 67. gadâ pirms Kristus nâcâs sûtît speciâlu ekspedîciju.Ilgs pirâtisma periods ir saistîts ar laika posmu no 1300. gada lîdz 1830. gadam.Jûras laupîtâji rada patvçrumu Ziemeïâfrikas ostâs tâdâs valstîs kâ Maroka,Alþîrija, Tunisija un Lîbija. Viòi sagrâba Vidusjûrâ eiropieðu kuìus, aplaupîjatos, bet pasaþierus un jûrniekus pârdeva verdzîbâ vai paturçja izpirkumaiegûðanai. Jûras laupîtâji turpinâja savu darbîbu ðajâs vietâs lîdz 1830. gadam,kad franèi ieòçma Alþîriju.Pirâtus sauca arî par “bukanieriem”. Ðis nosaukums attiecas uz tiem jûraslaupîtâjiem, kas darbojuðies no XVI gadsimta beigâm lîdz XVII gadsimta sâkumam“Spânijas Meinâ”. Sâkumposmâ tâ sauca Karîbu jûras piekrasti Centrâlamerikâun Dienvidamerikâ. Bet bukanieru laikos ðis nosaukums bija saistîtsar visu Karîbu jûru.Bukanieri bija jûrnieki vai bçgïi no daþâdâm zemçm, kas uzturçjâs Vestindijassalâs un ostâs. Tie medîja savvaïas dzîvniekus un kaltçja to gaïu uzspeciâlâm ierîcçm – “bukaniem”. Tâ radies nosaukums “bukanieri”.Jûras laupîtâji bieþi apraka zemç zeltu, sudrabu, dârglietas. Viòi centâsnoslçpt savu dârgo mantu. Lîdz pat mûsdienâm daudzi tic, ka jûras piekrastçno Floridas lîdz Teksasai vçl var atrast jûras laupîtâju noslçpto mantu.15. Folklorâ sastopamas melu pasakas. Ierosmei daþas no tâm.MeliTie nu gan bija laiki, kad tie lielie kâposti izauga. Bet kas tie bija par kâpostiem!No vienas galviòas septiòas mucas.Bet kas tâs bija par mucâm! Vienu svçtdienu izvâra trîs grâpjus.112