Lejupielādēt - Zvaigzne ABC

Papildinformâcija par bankâmÐodien bankas piedâvâ tâdu pakalpojumu daudzveidîbu, ka mçsaizmirstam, ka bankai patiesîbâ ir divi galvenie uzdevumi. Pirmkârt, bankapieòem no cilvçkiem noguldîjumus un glabâ tos pie sevis, otrkârt, tâ dodaizòçmumus tiem, kas ir ar mieru maksât procentus.Bija laiks, kad cilvçki neatzina bankas, jo to darbîba saistîta ar naudu. Uzskatîja,ka parâdît interesi par naudu ir amorâli; bija pat valstis, kas saviempilsoòiem aizliedza kaut kâdâ veidâ sadarboties ar bankâm.Neskatoties uz to, banku lietas ir vecas kâ pati vçsture. Kopð tâ laika, kadir parâdîjusies nauda, radusies arî nepiecieðamîba novietot to kaut kurglabâðanâ vai arî aizdot to kâdam, kam tâ nepiecieðama. Bankas bija SenajâBabilonijâ, Çìiptç, Grieíijâ. Daþkârt naudas lietas kârtoja garîdznieki tempïos.Tempïi parasti bija tâ vieta, uz kurieni cilvçki nesa savu naudu glabâðanai.Pastâvçja likumi, kas regulçja ðâda veida darbîbu. 210. gadâ p.m.ç. ar îpaðurîkojumu naudas mijçjiem tika ieradîta vieta Româ, Forumâ.Taèu pats vârds “banka” radies Itâlijâ. Viduslaikos naudas mijçji sçdçjapilsçtas ielâs un bodîtçs. Vârds “banko” itâliski nozîmç “sols”; no ðejienes arîmûsdienu vârds “banka”.Mûsdienâs banku sistçma sâkotnçji izveidojâs Vençcijâ 1587. gadâ, kad tikanodibinâta “Banko di Rialto”. Tâ pieòçma noguldîjumus un atïâva saviemklientiem izrakstît èekus par noteiktu summu. 1619. gadâ ðo banku pâròçmasavâ îpaðumâ “Banko del Giro” un, saòemot noguldîjumus zeltâ un sudrabâ,sâka izdot kvîtis. Ðîs kvîtis sâka lietot kâ naudu. Arî 1609. gadâ dibinâtâ “AmsterdamasBanka” izdeva kvîtis, kuras sâka saukt par “bankas naudu”.(Pçc enciklopçdijas “Kas? Kur? Kad?”)Fragments no grâmatas “Kad es vçl biju mazs zçns”Aptuveni astoògadîga zçna aptuvena dienas gaitaPieturas punkti· Çrihs Kestners stâsta par sevi· Informâcijas atraðana tekstâ, tâs analîze· Çriha Kestnera grâmatas bçrniem· Grâmatu anotâcijasJautâjumi un uzdevumi2. Ðajâ uzdevumâ nevajadzçtu pârrakstît teksta teikumus vârdsvârdâ, bet mâcîties konspektîvi izrakstît paðu svarîgâko. Kad skolçniizrakstîjuði visu, ko Çrihs Kestners paveicis dienas laikâ, bçrni varçtusalîdzinât to ar savu pieredzi. Droði vien bûtu daudz kâ kopîga.4. Kad skolçni ir vçlreiz izlasîjuði, ko Çrihs Kestners saka par laiku,un izteikuði savas domas par to, der atcerçties, ka 3. klasç varbût bçrniir pildîjuði Laika darba lapu no “Zîles” komplekta.121