savs îpaðums no ienaidnieku un laupîtâju uzbrukumiem. Visi bûvçja stiprasmâjas, kur dzîvot un glabât savu mantu. Pils bija nocietinâta dzîvesvieta, kurâcilvçki ar savu îpaðumu varçja rast paslçptuvi briesmu brîdî.Jo varenâks bija pilskungs, jo lielâka un stiprâka bija viòa pils. Valdniekapils bija pamatîgi nocietinâta pçc visâm tâlaika inþenierzinâtnes prasîbâm, untur varçja atrast patvçrumu liela daïa pavalstnieku. Arî dzîvojamâs telpas pilîbija ierîkotas ar visâm iespçjamâm çrtîbâm. Vienkârðo bruòinieku pilis bijalîdzîgas, taèu mazâkas, un, tâs bûvçjot, vairâk domâja par droðîbu nekâ parskaistumu un çrtîbâm.Ceïot pilis, vispirms bija jâsameklç izdevîga vieta – tâda, kur pati daba jaugarantç zinâmu droðîbu. Vislabâkâs bija vietas, kuras daba pasargâja no trimpusçm un kur celtniekiem vajadzçja nostiprinât tikai vienu pusi. Lîdzenumânebija viegli atrisinât ðo uzdevumu. Vispiemçrotâkâs bija salas upçs vai ezeros,uz kurâm varçja nokïût tikai pa paceïamu tiltu vai ar laivâm.Tomçr vislabprâtâk bruòinieki cçla savas pilis kalnainâs vietâs. Lieliskinoderçja stâvs kalns, kas bija pieejams tikai no vienas puses. Izdevîga bija arîvieta, kur satek kopâ divas upes, jo arî ðeit bija jânostiprina tikai viena puse.Ja pils bija jâceï kalnâ, kur tuvumâ nebija ne upes, ne ezera, inþenieriemvispirms bija jâpainteresçjas, kâ iespçjams iegût ûdeni. Ja tuvumâ nebija avota,raka dziïas akas. Visïaunâkajâ gadîjumâ izlîdzçjâs ar cisternâm, kurâs uzkrâjalietusûdeni, ðo ûdeni filtrçja caur smiltîm un padarîja derîgu dzerðanai.Uz pili parasti veda ïoti ðaurs celiòð – tik ðaurs, ka tur pietika vietas tikaivienam jâtniekam. Tâdçï ienaidniekam nebija iespçjams uzbrukt pils modrâssardzes neievçrotam.Îpaði pamatîgi aizsargâja ieeju îstajâ cietoksnî. Gadîjâs, kad kâds nelûgtsatjâjçjs ar visu zirgu iegâzâs vilku bedrç, vçl nesasniedzis pils grâvi. Tomçr îstâaizsardzîbas lînija sâkâs ar pils grâvi, ko raka pçc iespçjas dziïu, lai uzbrucçjinevarçtu to aizbçrt. Grâvi parasti piepildîja ar ûdeni.Aiz grâvja bija siena; daþu pili apjoza tikai viena siena, citas – vairâkas. Nosienu stipruma bija atkarîga visas pils droðîba, tâpçc sienas vislabprâtâk cçlauz klints pamata no lieliem akmens bluíiem, ko savienoja ar dzelzs skavâm,starpas aizpildîja ar grants un kaïía maisîjumu un aizlçja ar alvu.Visievçrojamâkâ pils daïa bija galvenais tornis, ko cçla no seviðíi lieliemakmeòiem, lai tas spçtu turçties pretî daþâdajâm kara maðînâm. Mûra sienâmbija jâbût tik augstâm, lai bulta nespçtu pârlidot tâm pâri. Virs sienas bija platforma,pa kuru pils iemîtnieki varçja brîvi pârvietoties. No ârienes viòus pasargâjamûra izciïòi.No pagalma uz platformâm varçja nokïût pa kâpnçm. Pa platformâm mçdzapastaigâties pils iemîtnieki, kad gribçja ieelpot svaigu gaisu, ðeit sagaidîja viesusun pavadîja aizbraucçjus.Un tomçr viduslaiku bruòiniekiem ðíita, ka sienas vienas paðas nerada pilijpietiekoðu droðîbu. Lai atvairîtu ienaidnieka uzbrukumu, tas bija jâsaòemkrustugunîs. To panâca, uzceïot vairâkus toròus zinâmâ atstatumâ citu no cita(lai varçtu apðaudi veikt no vairâkiem punktiem vienlaikus).46
Visgrûtâk aizsargâjamais punkts pilî bija vârti. Par svarîgu tika uzskatîts,lai pilij bûtu tikai vieni vârti. Bet, tâ kâ ïoti bieþi pilî patvçrumu meklçjaapkârtnes ïaudis un ap pilîm ar laiku izveidojâs pilsçtiòas ar vairâkiem vaïòiem,tad bieþi vien nebija iespçjams iztikt ar vieniem vârtiem vien. Pie vârtiem varçjanokïût pa paceïamo tiltu: ja tas bija pacelts, ienaidniekam bija jâpârkïûst pârigrâvim, kas tieði ðajâ vietâ bija seviðíi dziïð. Ja ienaidniekam izdevâs noraut tiltuun ieòemt pils vârtus, pils bija apdraudçta. Tomçr arî ðajâ gadîjumâ viss vçl nebijazaudçts, jo pils iemîtnieku rîcîbâ bija vçl viens iespaidîgs aizstâvçðanâs lîdzeklis –nolaiþamâs restes, ko pazina un lietoja jau senie romieði. Reizçm nolaiðanasmehânisms bija ierîkots tâ, ka, nezinâtâjam ejot pa pils vârtiem, tas sâkadarboties pats no sevis un aizsprostoja ceïu ar smagâm dzelzs restçm.Vârtu toròa augðstâvâ dzîvoja vârtu sargs. Viòð sargâja ieeju dienu un nakti,un, lai nekas nemazinâtu sarga modrîbu, sieva nedrîkstçja pie viòa dzîvot.Miera laikâ vârtu sargs pavadîja laiku gluþi omulîgi: sçdçja uz sola pie vârtiem,tçrzçja un iebaudîja ar draugiem pa malkam. Tiklîdz sargs pamanîja kaut koaizdomîgu, viòð tûlît brîdinâja sardzes kareivjus. Savâ augstajâ vietâ viòð pirmaisieraudzîja rîta gaismu un, saulei uzlecot, ar dziesmu vai taures skaòâmmodinâja pils iemîtniekus.Ârçjâs sienas iekïauto telpu sauca par priekðpili. Tâ bija vesela pilsçtiòa.Ðeit bija pils kapela, baseins ar ûdeni, kalpotâju dzîvokïi, smçde un pat dzirnavas.Priekðpils bija pils pirmâ aizsarglînija. Ja priekðpils krita ienaidniekarokâs, ja tika ieòemtas arî pârçjâs sienas un dzîvojamâs telpas, pils iemîtniekinocietinâjâs galvenajâ tornî jeb donþonâ, kurâ viòi varçja turçties pretî, kamçrviòiem bija pârtika, jo ieòemt donþonu bija ïoti grûti. Tipisks donþons ir Turaidaspilî.Lai sekmîgâk varçtu aizstâvçties, ðis tornis bieþi vien bija pilnîgi izolçts un,ja iespçjams, celts uz klints. Tomçr, torni ceïot, bija jâpadomâ par ûdeni, jo, janebija ûdens, pils ïaudis bija spiesti aiz slâpçm padoties. Toròa sienas bija ïotibiezas. Senos laikos toròi visbieþâk bija èetrstûraini, vçlâk – apaïi.Ieeja tornî bija 7–14 metru augstumâ. Tornî iekïuva pa kâpnçm, kuras ïotiâtri varçja noòemt vai pavisam iznîcinât. Vajadzîbas gadîjumâ no blakus çkâmuz torni pârsvieda nolaiþamos tiltus.Tornî parasti bija ierîkota mantu krâtuve, kurâ glabâjâs dârglietas un nauda.Toròa pagraba stâvu – tas ir, visu telpu no pamata lîdz ieejas durvîm – aizòçmacietums.Senâk tornî dzîvoja pats pilskungs ar savu ìimeni. Bet vçlâk cilvçki sâkavairâk domât par savâm çrtîbâm un iekârtoja sev patîkamâkas dzîvojamâs telpas.Sargi bija novietoti arî citos toròos. Lai aizdzîtu miegu, viòi visu nakti sasaucâsun sazinâjâs ar tauru skaòâm. Naktî pilî ielaida tikai tâdus cilvçkus, kurispçja pierâdît, ka ir draugi.Bez dârza neiztika neviena pils. Ja zemes platîba atïâva, pilî atstâja arî laukumubruòinieku vingrinâjumiem. Ja tas nebija iespçjams, ðâdu laukumuiekârtoja pils tuvumâ.(Pçc Annas Grçviòas “Viduslaiku pils”. <strong>Zvaigzne</strong> <strong>ABC</strong>, 1995)47
- Page 2 and 3: 821.174(072)Zi 470Ðî darba autort
- Page 4 and 5: PRIEKÐVÂRDSRokasgrâmata ir metod
- Page 6 and 7: Darbu ar tekstiem skolotâjs plâno
- Page 8 and 9: ATSTÂJ PÇDÇJO VÂRDU MANÐis pa
- Page 10 and 11: Jârûpçjas, lai visi bçrni sapra
- Page 12 and 13: Kâ teiktais/jautâjums var mumspal
- Page 14 and 15: Paðvçrtçðanai skolçni ir jâsa
- Page 16 and 17: 9.-21. Pçc Andra Akmentiòa. · R
- Page 18 and 19: 53.-65. Latvieðu folklora · Priek
- Page 20 and 21: · Pretstati pasakâ· Savstarpçj
- Page 22 and 23: 112.-121. Kâ tik te visa nav! · V
- Page 24 and 25: 154.-161. Fragments no grâmatas ·
- Page 26 and 27: 11. darba lapa · Draudzîba· Grup
- Page 28 and 29: PASKAIDROJUMIPAR DARBU STUNDÂMÂRI
- Page 30 and 31: Jautâjumi un uzdevumiPçc dzejoïa
- Page 32 and 33: LASÎSIM PAR RÎGU9.-21. lpp.(darbs
- Page 34 and 35: Protams, tâ ir tikai teika, bet gr
- Page 36 and 37: 11. Skolçni var saukt visus ap Pil
- Page 38 and 39: Fragmenti no “Gandrîz nopietnas
- Page 40 and 41: · Kâpçc stundâ nedrîkst þâv
- Page 42 and 43: senlietu. Savâkto informâciju nep
- Page 44 and 45: 37.-52. lpp.(darbs 7-8 stundâm)MÂ
- Page 48 and 49: Fragments no grâmatas “Ilmârs u
- Page 50 and 51: Fragments no grâmatas “Ilmârs u
- Page 52 and 53: 2. Piegaudoja, pieauroja 3. Sabrad
- Page 54 and 55: Noliecies ar savu sudrabaino bârdu
- Page 56 and 57: Protu, protu, redzu, redzu,Tais mâ
- Page 58 and 59: Turpmâk seko tests satura uztveres
- Page 60 and 61: Varbût stundâ var noderçt ðîs
- Page 62 and 63: Pasakas nenoliedzami bçrnu vidû i
- Page 64 and 65: Nu ies visi pçrties. Noperas sievi
- Page 66 and 67: Pirms sâkt lasît ðo pasaku, vçl
- Page 68 and 69: pasakai. Tas bija jâiznçsâ sevî
- Page 70 and 71: IzskatsDarbsRîcîbaPasakas I daï
- Page 72 and 73: Var klasç kopîgi veidot “LABUMA
- Page 74 and 75: Pastâvîgâ satraukumâ, zemçm, p
- Page 76 and 77: Mîkla ar ierakstiem vertikâlçs2.
- Page 78 and 79: 7. Meitene· cerçja, ka izveseïos
- Page 80 and 81: Alauksta) ielas ziemeïu galam, Âd
- Page 82 and 83: Viena no visaizraujoðâkajâm bija
- Page 84 and 85: 5. Kâ jûtas olis?6. Kam vajadzîg
- Page 86 and 87: gadîties, ka katram ir kaut kas ti
- Page 88 and 89: Liekas, ka Mûks saprata cilvçku v
- Page 90 and 91: iesprostotas ïauno pasaku zemç. T
- Page 92 and 93: Jautâjumi un uzdevumi9. Ðo uzdevu
- Page 94 and 95: zeíîtes ar divâm zilâm svîtrâ
- Page 96 and 97:
Mirdzas Kïavas dzejoïiTie ir labi
- Page 98 and 99:
Es gribçtu draudzçties ar , jo ..
- Page 100 and 101:
8. Ðo uzdevumu varçtu veikt kâ
- Page 102 and 103:
mçìinâjuði nozâìçt, bet pado
- Page 104 and 105:
166.-177. lpp.(darbs 5-6 stundâm)E
- Page 106 and 107:
Papildinformâcija par þurkâmTik
- Page 108 and 109:
tas, ka zirnekliene apçd muðu, to
- Page 110 and 111:
Mîkla ar ierakstiem vertikâlçs17
- Page 112 and 113:
Bçrnîbâ Rodâri gribçja kïût
- Page 114 and 115:
ääTÛVE JÂNSONE189.-207. lpp.(da
- Page 116 and 117:
fantastikas stâstus, zinâtnisko f
- Page 118 and 119:
Tu aizdod prom kâdam citampiedero
- Page 120 and 121:
· Savu izjûtu pauðana pçc tekst
- Page 122 and 123:
3. klasç skolçni iepazinâs arî
- Page 124 and 125:
15. Apìçrba gabals, pie kura Emî
- Page 126 and 127:
Ja darba beigâs kaut kas par ozolu
- Page 128 and 129:
H. K. Andersens6. DARBA LAPAKlausî
- Page 130 and 131:
Bagâtajam tas bijis par daudz - t
- Page 132 and 133:
· Labâk simts draugu nekâ viens
- Page 134 and 135:
Olimpiskâ ugunsOlimpiskâ liesma s
- Page 136 and 137:
Par antîko olimpisko spçïu èemp
- Page 138 and 139:
· Raksta vârdus pârneðanai pçc
- Page 140:
DAINA ÇRGLE, VITA GOLUBOVA,IVETA I