Noliecies ar savu sudrabaino bârdu, smaidîdams viòð stâvçja pie atvçrtâskapîða pats kâ balts sapnis, par kuru es nekâ skaistâka nevaru iedomâties, joviòð te bija sakrâjis savas tautas dvçseli.Man likâs, ka es redzu sirmu dziesmu dravnieku, kas atvçris savu stropu.Ap viòa galvu grieþas neskaitâmi zeltainu biðu bari, viòu zançðana piepildadebesis. Ikkatrai dainai ir sava dvçsele. Tâ lido un dzied.Arkls, kas iet caur zemi un ar lemeða galu norauj apraktas mantas ðíirstamvâku, izkaisîdams visapkârt spoþus zelta gabalus, nevar lîdzinâties Barona laimîgajairokai, kura prata bagâtîbu ne vien atrast, bet to arî ar brîniðíîgu rûpîbusavâkt un sakârtot.(Kârlis Skalbe. Kriðjâni Baronu pieminot. 1938)... jau toreiz pilnîgi baltais Barontçvs mums, jaunajiem, bija par priekðzîmi.Rîta saule, kura pirmâ nâca viòa darbistabâ, viòu nesastapa pie rakstâmgaldatikai paðâ vasaras vidû. Visâ mâjâ vçl valdîja klusums, kad viòa pirksti jauðíirstîja mazâs tautas dziesmu zîmîtes, kâdu viòam bija tûkstoðu tûkstoðiem. ..Tiklîdz viòð bij zinâmu laiku nostrâdâjis pie savâm dainâm, viòð iznâca vai nuar ûdens spaini, ar lâpstu, vai zâìi un likâs pie darba. Bieþâk viòus abus armammu varçja sçtâ sastapt pie veïas izþauðanas. Tur mâjas galâ auga viòastâdîts ozols, kuru vasaras karstumâ ik dienas vajadzçja aplaistît. Dârzs unpuíu dobes prasîja daudz ûdens. Plîtei vajadzçja malkas. Ciemiòi, kuri bieþipie viòa nâca, gan pazîstami, gan gluþi sveði, bieþi viòu sastapa malkas ðíûnîtî,kur viòð katru pagalîti ar mçru atmçroja un tik korekti nozâìçja, it kâ tâ bûtunegrozâma rinda tautas dainâ. Uz balkona saules pusç bij ierîkota tâ kâ mazadarbnîca. Tur stâvçja skrûvbeòíis un nepiecieðamâkie galdnieka instrumenti.Arî te bieþi varçja Barontçvu vçrot. Ik dienas, kad vien laiks nebij pârâk slikts,Barontçvs gâja savu stundu meþâ pastaigâties. .. Meþâ ik dienas bija kaut kasjauns, ko redzçt un atrast. Barontçvs bieþi vien pârnâca ar savâdiem èemuriemrokâs. Tie bij þuburaini paegïi, kuri otrâ dienâ pârvçrtâs par skaistiem, kaulamlîdzîgiem dvieïu pakaramiem.(Jânis Jaunsudrabiòð)Man klints akmini neveïat,Man pieminekli neceïat:No latvju dainâm tas jau celts,Un nerûsçs ðis tautas zelts.Bet stâdat blakâm ozoluJo kuplu un jo zarotu:Ja draugs vai nedraugs atnâktu,Lai pavçni tie atrastu.Papildinformâcija par Pçteri Ðmitu(Kriðjânis Barons)Dzimis Raunas Lisçnieðu Pekðos zemnieku ìimenç. Mâcîjies Raunas draudzesskolâ, Cçsu apriòía skolâ un Rîgas guberòas ìimnâzijâ. 1891.–1896. g.studçjis slâvu valodas Maskavas universitâtç. Specializçjies íînieðu valodâ. Sakrâjisïoti bagâtu bibliotçku japâòu, íînieðu, mandþûru, mongoïu, evenku,54
arâbu, kâ arî latvieðu, krievu, vâcu, angïu, lietuvieðu, somu, igauòu, zviedru,franèu, itâlieðu, poïu, idiða valodâ; bibliotçku novçlçjis Latvijas Universitâtei.Bûdams prom no Latvijas, viòð intensîvi pievçrsies latvieðu folkloras, etnogrâfijasun mitoloìijas jautâjumiem un par tiem regulâri rakstîjis. Viòa folklorasvâkumi un pçtîjumi kïuva par kapitâliem darbiem.Miris Rîgâ, apbedîts Meþa kapos.“Latvieðu mitoloìija” (1918), “Latvieðu pasakas un teikas” 15 sçj. (1925–1937), “Etnogrâfisku rakstu krâjums” 4 sçj. (1912–1937), “Latvieðu tautas ticçjumi”4 sçj. (ap 37 000 vienîbu; 1940–1941).(Literatûras rokasgrâmata skolçniem. <strong>Zvaigzne</strong> <strong>ABC</strong>, 1995)Iesakâm pârrunât ar skolçniem, ka arî mûsdienâs tiek vâkta un pierakstîtafolklora – gan no senâkiem laikiem, gan mûsdienu. Arî skolçnivarçtu bût mûsdienu folkloras teicçji, kaut vai apkopojot viòu lietotosskaitâmpantus, anekdotes u. c. Uzaiciniet bçrnus atcerçties vai sameklçt,kurð no “Zîlç” pieminçtajiem autoriem ir apkopojis mûsdienu bçrnufolkloru. (Mâris Rungulis ir vâcis bçrnu folkloru, apkopodams to grâmatâ“Burbuïmâtei deguns garð” u. c.)Folklora ir ïoti plaðs temats, to pilnîbâ aplûkot kâdâ mâcîbu lîdzeklînav iespçjams. Lai aplûkotu kopumâ tautasdziesmas, pasakas, teikas,anekdotes, rotaïas, mîklas utt., kâ vienojoðo elementu izvçlçjâmies vakarçðanu,kad, darbus darot, var stâstît pasakas, minçt mîklas, spçlçtspçles, dziedât dziesmas, pat jautri apdziedâties.Kâdâ no mâcîbu stundâm vai svçtkus svinot varbût arî jûs varatsarîkot apdziedâðanos, kuras nolûks ir uzjundît cilvçkos jautrîbu, optimismu.Apdziedot apìçrbu, raksturu, savstarpçjâs attiecîbas, uzvedîbuu. c., tiek izteiktas asprâtîgas piezîmes. Te svarîgs ir arî çtiskais aspekts.Rîkojot apdziedâðanos klasç, uzmanieties, lai tâ nekïûst par kâda skolçnaapsmieðanu. Ja jûtat, ka klases kolektîvâ apdziedâðanâs var sasniegtpretçjo efektu, aizskarot kâdu skolçnu, tad labâk to nerîkojiet.Piedâvâjam daþus apdziedâðanâs tekstus. Skolçni pçc tam var paðisacerçt apdziedâðanâs tekstus pçc ðiem paraugiem.Ðis puisîtis lielîjâsKâ lielais muiþenieks;Ielâpiòð mugurâKâ lielais ezeriòð.Kas tâ tâda dziedâtâjaAr to cauru lindraciòu?Ej mâjâs, ðíetin’ diegus,Salâp’ savu lindraciòu!Lielas meitas, mazas meitas,Visas manim lîdzi dîca;Kâ tâm nebij lîdzi dîkt,Paðas dziesmu nemâcçja.Èaklas, èaklas jûs, meitiòas,Liela darba darîtâjas:Jums mutîte nemazgâta,Neslaucîta istabiòa.55
- Page 2 and 3:
821.174(072)Zi 470Ðî darba autort
- Page 4 and 5: PRIEKÐVÂRDSRokasgrâmata ir metod
- Page 6 and 7: Darbu ar tekstiem skolotâjs plâno
- Page 8 and 9: ATSTÂJ PÇDÇJO VÂRDU MANÐis pa
- Page 10 and 11: Jârûpçjas, lai visi bçrni sapra
- Page 12 and 13: Kâ teiktais/jautâjums var mumspal
- Page 14 and 15: Paðvçrtçðanai skolçni ir jâsa
- Page 16 and 17: 9.-21. Pçc Andra Akmentiòa. · R
- Page 18 and 19: 53.-65. Latvieðu folklora · Priek
- Page 20 and 21: · Pretstati pasakâ· Savstarpçj
- Page 22 and 23: 112.-121. Kâ tik te visa nav! · V
- Page 24 and 25: 154.-161. Fragments no grâmatas ·
- Page 26 and 27: 11. darba lapa · Draudzîba· Grup
- Page 28 and 29: PASKAIDROJUMIPAR DARBU STUNDÂMÂRI
- Page 30 and 31: Jautâjumi un uzdevumiPçc dzejoïa
- Page 32 and 33: LASÎSIM PAR RÎGU9.-21. lpp.(darbs
- Page 34 and 35: Protams, tâ ir tikai teika, bet gr
- Page 36 and 37: 11. Skolçni var saukt visus ap Pil
- Page 38 and 39: Fragmenti no “Gandrîz nopietnas
- Page 40 and 41: · Kâpçc stundâ nedrîkst þâv
- Page 42 and 43: senlietu. Savâkto informâciju nep
- Page 44 and 45: 37.-52. lpp.(darbs 7-8 stundâm)MÂ
- Page 46 and 47: savs îpaðums no ienaidnieku un la
- Page 48 and 49: Fragments no grâmatas “Ilmârs u
- Page 50 and 51: Fragments no grâmatas “Ilmârs u
- Page 52 and 53: 2. Piegaudoja, pieauroja 3. Sabrad
- Page 56 and 57: Protu, protu, redzu, redzu,Tais mâ
- Page 58 and 59: Turpmâk seko tests satura uztveres
- Page 60 and 61: Varbût stundâ var noderçt ðîs
- Page 62 and 63: Pasakas nenoliedzami bçrnu vidû i
- Page 64 and 65: Nu ies visi pçrties. Noperas sievi
- Page 66 and 67: Pirms sâkt lasît ðo pasaku, vçl
- Page 68 and 69: pasakai. Tas bija jâiznçsâ sevî
- Page 70 and 71: IzskatsDarbsRîcîbaPasakas I daï
- Page 72 and 73: Var klasç kopîgi veidot “LABUMA
- Page 74 and 75: Pastâvîgâ satraukumâ, zemçm, p
- Page 76 and 77: Mîkla ar ierakstiem vertikâlçs2.
- Page 78 and 79: 7. Meitene· cerçja, ka izveseïos
- Page 80 and 81: Alauksta) ielas ziemeïu galam, Âd
- Page 82 and 83: Viena no visaizraujoðâkajâm bija
- Page 84 and 85: 5. Kâ jûtas olis?6. Kam vajadzîg
- Page 86 and 87: gadîties, ka katram ir kaut kas ti
- Page 88 and 89: Liekas, ka Mûks saprata cilvçku v
- Page 90 and 91: iesprostotas ïauno pasaku zemç. T
- Page 92 and 93: Jautâjumi un uzdevumi9. Ðo uzdevu
- Page 94 and 95: zeíîtes ar divâm zilâm svîtrâ
- Page 96 and 97: Mirdzas Kïavas dzejoïiTie ir labi
- Page 98 and 99: Es gribçtu draudzçties ar , jo ..
- Page 100 and 101: 8. Ðo uzdevumu varçtu veikt kâ
- Page 102 and 103: mçìinâjuði nozâìçt, bet pado
- Page 104 and 105:
166.-177. lpp.(darbs 5-6 stundâm)E
- Page 106 and 107:
Papildinformâcija par þurkâmTik
- Page 108 and 109:
tas, ka zirnekliene apçd muðu, to
- Page 110 and 111:
Mîkla ar ierakstiem vertikâlçs17
- Page 112 and 113:
Bçrnîbâ Rodâri gribçja kïût
- Page 114 and 115:
ääTÛVE JÂNSONE189.-207. lpp.(da
- Page 116 and 117:
fantastikas stâstus, zinâtnisko f
- Page 118 and 119:
Tu aizdod prom kâdam citampiedero
- Page 120 and 121:
· Savu izjûtu pauðana pçc tekst
- Page 122 and 123:
3. klasç skolçni iepazinâs arî
- Page 124 and 125:
15. Apìçrba gabals, pie kura Emî
- Page 126 and 127:
Ja darba beigâs kaut kas par ozolu
- Page 128 and 129:
H. K. Andersens6. DARBA LAPAKlausî
- Page 130 and 131:
Bagâtajam tas bijis par daudz - t
- Page 132 and 133:
· Labâk simts draugu nekâ viens
- Page 134 and 135:
Olimpiskâ ugunsOlimpiskâ liesma s
- Page 136 and 137:
Par antîko olimpisko spçïu èemp
- Page 138 and 139:
· Raksta vârdus pârneðanai pçc
- Page 140:
DAINA ÇRGLE, VITA GOLUBOVA,IVETA I