Kâ teiktais/jautâjums var mumspalîdzçt ...?Pie kâ mçs esam nonâkuði/kurð varizdarît kopsavilkumu?Vai esam pavirzîjuðies tuvâk atbildei uz (ðo)jautâjumu/problçmas risinâjumam?saistîðanarezumçðanasecinâðanaIesakâm reizçm diskusiju organizçt netradicionâli. Tas varçtu skolçnosizraisît lielâku interesi.KLUSÂ DISKUSIJA(pçc kursu “Cilvçktiesîbu izpratnes veidoðanajaunâkâ skolas vecuma bçrniem” materiâliem)Ðis uzdevums ir labs veids, kâdâ grupai likt pârdomât daþus jautâjumus,savstarpçji sazinoties, bet bez sarunâðanâs. Tas var palîdzçttiem dalîbniekiem, kam, lai izteiktu savu attieksmi, ir nepiecieðamslaiks vai kam grûtîbas sagâdâ runâðana lielâ grupâ. Tas var bût arî ïotinoderîgs ievaduzdevums kâdai konkrçtai tçmai.Nepiecieðams: ïoti liela papîra loksne (var pat salîmçt vairâkas lielâsloksnes); biezi flomâsteri vai pildspalvas; lîmlente; lozungs, fotogrâfija,karikatûra vai kâds cits ierosinâjums diskusijas sâkðanai (uzrakstîtsvai uzzîmçts uz atseviðías mazâkas lapas).Uzdevums: visi sçþ (stâv) aplî ap papîru, kas noklâts uz grîdas. Tâcentrâ ir novietots kâds tçls, teiciens, situâcijas apraksts, lozungs, karikatûra,zîmçjums vai fotogrâfija. Dalîbniekus lûdz kaut kâdâ veidâ pçcpaðu izvçles reaìçt (komentçt, uzdot jautâjumu, atbildçt uz cita jautâjumuutt.) uz to.Pçc paskaidrojuma visiem ir jâklusç. Ja dalîbnieks vçlas izteikt viedokli,tas jâdara rakstiski. Visas idejas, viedokïi utt. jâuzraksta uz lielâpapîra (centrâ ir ierosinâjums diskusijai). Var reaìçt arî uz kaut ko, koir rakstîjis cits dalîbnieks. Var nosaukt pretargumentus, piebilst, uzdotjautâjumus utt.Vairâki dalîbnieki drîkst rakstît vienlaikus; noteikums ir – neviensnerunâ!Vadîtâjs vçl paskaidro, ka diskusija jâbeidz pçc piecpadsmit minûtçmvai arî brîdî, kad neviens vairs neraksta.Pçc klusâs diskusijas daïas var turpinât mutisku diskusiju. Jautâjumivar bût par doto tçmu, dalîbnieku domâm un izjûtâm, analizçjotkluso diskusiju.12
PAR SKOLÇNU SASNIEGUMU VÇRTÇÐANUSâkumskolâ vçrtçðana tiek realizçta ar mçríi – ne tikai nomçrît, ciktu zini un proti, bet vçrtçðanas procesâ meklçt vçrtîgo sevî un citos.Skolotâja vçrtçjumam cieði jâsaistâs ar skolçna paðvçrtçjumu, savstarpçjuvçrtçjumu. Katrs bçrns ir unikâls. Svarîgi ir saprast attîstîbas procesu.Katram bçrnam tas var bût atðíirîgs: vienam âtrâks, citam lçnâks,vienam vienmçrîgs, citam lçcienveida. Arî intereses mainâs: vienas pazûd,citas parâdâs no jauna. Kâ skolotâjs spçj ðîs izmaiòas pamanît,veicinât, plânot, vadît? Kâ raksturot ðo mainîbu? Te ir jâieklausâs arîbçrna viedoklî. Viòð jâmâca kritiski izvçrtçt sevi, savus sasniegumus,savas neveiksmes. Virzîtâjspçks ir panâkumi – to jau es protu, arî tospçðu.Viens no vçrtçðanas uzdevumiem ir katra skolçna personîbas individuâlaattîstîba, lîdz ar to skolçnam un skolotâjam kopîgi jâatrod atbildesuz ðâdiem jautâjumiem.· Kâds ir individuâlais guvums un izaugsme, sasniedzot mâcîbumçríi?· Kâdi personîbas sasniegumi izpauþas mâcîbu darba un sociâlajâjomâ?· Kâda pieredze – zinâðanas, prasmes – tiek iegûta?· Kâ iegûto pieredzi var izmantot jaunâ situâcijâ?· Kâ skolçns pats var novçrtçt savus sasniegumus?Tâpçc nepiecieðams kopîgi veidot paðvçrtçjuma sistçmu.Paðvçrtçðanas sistçmas veidoðana notiek katrâ mâcîbu nodarbîbâ,kurâ skolçniem tiek piedâvâts vçrtçt paðiem sevi. Tâdçjâdi skola veicinaskolçna patstâvîbu, veido pozitîvu attieksmi pret mâcîbâm, motivç.Lai pilnveidotu skolçna pieredzi vçrtçðanâ, tiek izstrâdâti skaidrivçrtçðanas kritçriji. Pretstatâ situâcijai, kad skolçns, saòemot darbu arvçrtçjumu “nepietiekami”, neko tâ arî neuzzina par padarîto un sasniegto,ðoreiz pirms tçmas mâcîðanâs tiek izvirzîti kritçriji: kam un kâir jâbût, lai konstatçtu, ka mâcîbu viela ir apgûta. Ðâda pieeja veicinaprasmi novçrtçt ne tikai sevi, bet arî citus. Kritçriji ir kâ orientierimâcîbu procesâ, un lîdz ar to vçrtçðana nav atkarîga no autoritâtes unsociâlajâm attiecîbâm.Paðvçrtçjuma process notiek, ja skolçns ir pieòçmis izvirzîtos kritçrijusun izmantojis tos savas mâcîbu darbîbas vçrtçðanâ.Svarîgi, lai kritçrijus izvirzîtu paði skolçni, pretçjâ gadîjumâ neîstenojasatgriezeniskâs saites process un bûtîbâ nenotiek paðvçrtçðana,bet tikai atdarinâðana – tiek izpildîti skolotâja norâdîjumi.13
- Page 2 and 3: 821.174(072)Zi 470Ðî darba autort
- Page 4 and 5: PRIEKÐVÂRDSRokasgrâmata ir metod
- Page 6 and 7: Darbu ar tekstiem skolotâjs plâno
- Page 8 and 9: ATSTÂJ PÇDÇJO VÂRDU MANÐis pa
- Page 10 and 11: Jârûpçjas, lai visi bçrni sapra
- Page 14 and 15: Paðvçrtçðanai skolçni ir jâsa
- Page 16 and 17: 9.-21. Pçc Andra Akmentiòa. · R
- Page 18 and 19: 53.-65. Latvieðu folklora · Priek
- Page 20 and 21: · Pretstati pasakâ· Savstarpçj
- Page 22 and 23: 112.-121. Kâ tik te visa nav! · V
- Page 24 and 25: 154.-161. Fragments no grâmatas ·
- Page 26 and 27: 11. darba lapa · Draudzîba· Grup
- Page 28 and 29: PASKAIDROJUMIPAR DARBU STUNDÂMÂRI
- Page 30 and 31: Jautâjumi un uzdevumiPçc dzejoïa
- Page 32 and 33: LASÎSIM PAR RÎGU9.-21. lpp.(darbs
- Page 34 and 35: Protams, tâ ir tikai teika, bet gr
- Page 36 and 37: 11. Skolçni var saukt visus ap Pil
- Page 38 and 39: Fragmenti no “Gandrîz nopietnas
- Page 40 and 41: · Kâpçc stundâ nedrîkst þâv
- Page 42 and 43: senlietu. Savâkto informâciju nep
- Page 44 and 45: 37.-52. lpp.(darbs 7-8 stundâm)MÂ
- Page 46 and 47: savs îpaðums no ienaidnieku un la
- Page 48 and 49: Fragments no grâmatas “Ilmârs u
- Page 50 and 51: Fragments no grâmatas “Ilmârs u
- Page 52 and 53: 2. Piegaudoja, pieauroja 3. Sabrad
- Page 54 and 55: Noliecies ar savu sudrabaino bârdu
- Page 56 and 57: Protu, protu, redzu, redzu,Tais mâ
- Page 58 and 59: Turpmâk seko tests satura uztveres
- Page 60 and 61: Varbût stundâ var noderçt ðîs
- Page 62 and 63:
Pasakas nenoliedzami bçrnu vidû i
- Page 64 and 65:
Nu ies visi pçrties. Noperas sievi
- Page 66 and 67:
Pirms sâkt lasît ðo pasaku, vçl
- Page 68 and 69:
pasakai. Tas bija jâiznçsâ sevî
- Page 70 and 71:
IzskatsDarbsRîcîbaPasakas I daï
- Page 72 and 73:
Var klasç kopîgi veidot “LABUMA
- Page 74 and 75:
Pastâvîgâ satraukumâ, zemçm, p
- Page 76 and 77:
Mîkla ar ierakstiem vertikâlçs2.
- Page 78 and 79:
7. Meitene· cerçja, ka izveseïos
- Page 80 and 81:
Alauksta) ielas ziemeïu galam, Âd
- Page 82 and 83:
Viena no visaizraujoðâkajâm bija
- Page 84 and 85:
5. Kâ jûtas olis?6. Kam vajadzîg
- Page 86 and 87:
gadîties, ka katram ir kaut kas ti
- Page 88 and 89:
Liekas, ka Mûks saprata cilvçku v
- Page 90 and 91:
iesprostotas ïauno pasaku zemç. T
- Page 92 and 93:
Jautâjumi un uzdevumi9. Ðo uzdevu
- Page 94 and 95:
zeíîtes ar divâm zilâm svîtrâ
- Page 96 and 97:
Mirdzas Kïavas dzejoïiTie ir labi
- Page 98 and 99:
Es gribçtu draudzçties ar , jo ..
- Page 100 and 101:
8. Ðo uzdevumu varçtu veikt kâ
- Page 102 and 103:
mçìinâjuði nozâìçt, bet pado
- Page 104 and 105:
166.-177. lpp.(darbs 5-6 stundâm)E
- Page 106 and 107:
Papildinformâcija par þurkâmTik
- Page 108 and 109:
tas, ka zirnekliene apçd muðu, to
- Page 110 and 111:
Mîkla ar ierakstiem vertikâlçs17
- Page 112 and 113:
Bçrnîbâ Rodâri gribçja kïût
- Page 114 and 115:
ääTÛVE JÂNSONE189.-207. lpp.(da
- Page 116 and 117:
fantastikas stâstus, zinâtnisko f
- Page 118 and 119:
Tu aizdod prom kâdam citampiedero
- Page 120 and 121:
· Savu izjûtu pauðana pçc tekst
- Page 122 and 123:
3. klasç skolçni iepazinâs arî
- Page 124 and 125:
15. Apìçrba gabals, pie kura Emî
- Page 126 and 127:
Ja darba beigâs kaut kas par ozolu
- Page 128 and 129:
H. K. Andersens6. DARBA LAPAKlausî
- Page 130 and 131:
Bagâtajam tas bijis par daudz - t
- Page 132 and 133:
· Labâk simts draugu nekâ viens
- Page 134 and 135:
Olimpiskâ ugunsOlimpiskâ liesma s
- Page 136 and 137:
Par antîko olimpisko spçïu èemp
- Page 138 and 139:
· Raksta vârdus pârneðanai pçc
- Page 140:
DAINA ÇRGLE, VITA GOLUBOVA,IVETA I