Lejupielādēt - Zvaigzne ABC

Papildinformâcija par Kârli SkalbiKârlis Skalbe piedzima 1879. gada 7. novembrî Vidzemç, Latvijas visaugstâkajâdaïâ – Vidzemes centrâlajâ augstienç, netâlu no Gaiziòkalna. Viòa tçvsir kalçjs, kas Incçnu kalnâ jau uzcçlis savu kalvi, un te Incçnu kalçja mâjiòâ,piedzimst Kârlis Skalbe – devîtais un pçdçjais bçrns ìimenç – pastarîtis. Pirmaispavasara prieks ir basâm kâjâm, mçrcçjot papçþus aprîïa peïíçs, aizskrietuz tçva smçdi. K. Skalbe atmiòâs raksta: “Atceros, ka toreiz sçdçju Incçnu smçdçuz ûdens siles un raudzîjos, kâ çze kvçlo. Pret tçvu man bija liels respekts, unes arî sâku mçìinâties kalðanâ. Kâdreiz uzkalu pat laikam dûcîti, bet nu sliktugan.” Atmiòas par tçvu sniedzas tikai lîdz zçna astotajam mûþa gadam, jo tadtçvs mirst ar sirdstrieku. Visas rûpes par ìimeni sagulst uz mâtes pleciem, kasiet jebkurâ darbâ, lai kaut kâ izvilktu savu bçrnu pulciòu. Vispâr viòa bijusi arbezbçdîgu un priecîgu dabu, veiklu, bagâtu, viegli plûstoðu valodu. Trîs gadusK. Skalbe apmeklç Veïíu pagastskolu un vçlâk piecus gadus Vecpiebalgas draudzesskolu. Apstâkïi ir tik trûcîgi, ka pirmdienâs, dçlu uz Veïíu skolu vedot,nedçïas uzturam var iedot tikai kukuli maizes un groziòu ceptu kâïu. Tâdçï lîdzar skolas gaitâm bija jâsâk arî ganu gaitas pie apkârtçjiem saimniekiem: èetrasvasaras saulç un vçjos, krusâ un lietû. Mâcîbas skolâ K. Skalbem veikuðâs.Taujâts par savu bçrnîbu, K. Skalbe nesûrojas un nesûdzas, bet ar smaiduatbild: “Mana bçrnîba pagâja kâ pasakâ. Ja arî tur bija kâds rûgts piliens, tadtas pazuda âtrâk kâ rasas lâsîte no puíes zieda, saulei sildot.”Îpaðas attiecîbas rakstniekam ir ar dabu. Dabas tuvumâ aizrit K. Skalbesmûþa dienas jau no agras bçrnîbas. Savâs atmiòâs viòð raksta: “Es dzîvojuatseviðíi, mazâ mâjiòâ meþa ielokâ. Apkârt bija skaista daba, bet uz bçrnadvçseli daba dara lielu un dziïu iespaidu. Atceros veco lazdu krûmu, veco bçrzuun trîs egles smçdes kalniòâ. Kokus es mîlu tâpat kâ cilvçkus... tâ tas bij. Reizçmes pârâk ilgi skatîjos uz baltâm padebeðu pilîm, kuras uzkâpa un nozudaaiz bçrzu birzîm, un bieþi aizmirsu, kur paliek mana gana rîkste.” Jau bçrnîbâviòð raudzîjies Piebalgas ezeru acîs, vçrojis Gaujas pirmos nedroðos soïus.K. Skalbes dçls Jânis Skalbe par savu tçvu raksta: “Kokus viòð sveicinâja kâradus vai draugus. Visi koki, kas auga ap “Saulrietiem”, pat alksnis un necilaiskrûmiòð, bija viòam mîïi un tuvi, un nevienu bez viòa atïaujas nedrîkstçja nocirst.Reiz, kad mçs bijâm nocirtuði daþus alkðòus ap mâju, tçvs ilgi to nevarçjapiedot un vienmçr ar dusmîbu pieminçja.”Pçc Vecpiebalgas draudzes skolas mâcîbas vairs nevar turpinât. PieaudzisK. Skalbe strâdâ gan par laukstrâdnieku, kolportieri, skrîvera palîgu, gan parvçrðu dzinçju uzpircçjiem. Paðmâcîbas ceïâ K. Skalbe iegûst skolotâja tiesîbas.Jânis Skalbe atmiòâs par savu tçvu raksta: “Pârdomu brîþos tçvs sev apkârtnekâ nemanîja, tad ilgi un daudz ar viòu vajadzçja runât, lîdz viòð kaut koatbildçja. Tas bija manâ bçrnîbâ. Atceros: tçvam pçkðòi bija ievajadzçjies briïïu.Tâs nekur neatrazdams, viòð sasauca mûs visus: “Jân, Ilze, mamma, kur manabrille?” Izrâdîjâs, ka brille bija viòam uz acîm, bet, savâs domâs dzîvodams, tonemaz nemanîja. Tad nu visi gardi nosmçjâmies. Viòð visu mûþu bijasapòotâjs. Domâja daudz un ilgi, lîdz radâs kâds dzejas motîvs, kâds siþets67