You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Šajā laikā sāk parādīties jauni orķestru nosaukumi, orķestri tiek saukti to vadītāju vārdos un<br />
pakāpeniski nomaina iepriekšējos sastāvus. Šis aspekts rāda jaunas, kvalitatīvi citas attieksmes<br />
veidošanos pret džezu, − agrākās tīri izklaidējošas uztveres vietā nāk nopietnāka interese, kurai<br />
būtiska ir kvalitāte − konkrēti mūziķi un to vadītie orķestri. Mainās arī džeza patēriņš − parādās<br />
džeza koncerti akadēmiskās zālēs (piemēram, Latvijas Konservatorijā un citur). Šo parādību lielā<br />
mērā var saistīt ar komponista un aranžētāja Jāņa Vītoliņa darbību, kurš, atgriezies no ASV, 1932.<br />
gadā nodibina simfodžeza orķestri “La-Si-Do”, ar ko sniedz vairākus koncertus, pirmo reizi Latvijā<br />
atskaņojot arī Dž. Gēršvina “Rapsodiju blūza stilā”. Lai gan orķestris darbojas tikai divus gadus,<br />
simfodžezs kļūst par vienu no Latvijas džeza tradīcijas sastāvdaļām, kas ir izsekojama līdz pat<br />
mūsdienām. Simfodžeza parādīšanās ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas džeza attīstībā, jo, lai gan kā<br />
mākslas parādība tas pastāv tikai dažus gadus, kritikas presē un plašā rezonanse jūtami maina<br />
sabiedrības attieksmi pret džezu kopumā, un tas nonāk kvalitatīvi jaunā statusā, daļēji pateicoties arī<br />
savai profesionalizācijai.<br />
Orķestru fotogrāfijās redzams ļoti plašs instrumentārijs, kas liecina par mūziķu<br />
universalitāti. Attēlos skatāmi dažādi orķestru sastāvi − gan tā sauktais simfodžeza orķestris, kam<br />
faktiski ir simfoniskā orķestra sastāvs, papildināts ar saksofoniem un ritma sekciju, gan jaukta tipa<br />
džeza orķestris (kapela 6 līdz 10 cilvēku sastāvā ar ļoti plašu instrumentāriju), kas bija spējīgs<br />
atskaņot stilistiski dažādu repertuāru. Šo aspektu apliecina arī saglabājušies orķestru repertuāra<br />
saraksti un koncertu programmas, kuros līdztekus modernām džeza kompozīcijām konstatējams<br />
liels akadēmiskās mūzikas īpatsvars.<br />
Kā jau minēts iepriekš, šajā posmā parādās divas nozīmīgas publikācijas par džezu −<br />
J. Vītoliņa raksts “Kas ir džess” žurnālā “Daugava” 1932. gadā, kā arī J. Graubiņa sarakstītie šķirkļi<br />
par džezu Latvijas Konversācijas vārdnīcā. Abās publikācijās visumā pareizi raksturoti tā<br />
pamatelementi, izcelsme no Āfrikas tautu mūzikas un sitaminstrumentu dominante, kā arī mēģināta<br />
aprakstīt džeza frāzējuma specifika. Abās publikācijās improvizācija tiek pieminēta kā būtisks<br />
džeza elements, kā arī uzsvērta ritma nozīme. Šīs publikācijas atspoguļo kvalitatīvi citu izpratnes<br />
līmeni par džezu nekā iepriekš. To papildina arī samērā korektais džeza attīstības vēsturisko faktu<br />
minējums ASV, kas parāda autoru labo informētību. Savukārt simfodžeza koncerti raisa jūtamu<br />
reakciju presē, kur lasāmas vairākas koncertu recenzijas, kuru autori ir pazīstami mūzikas kritiķi<br />
Jānis Zālītis un Ernests Brusubārda. Šajās publikācijās manāma aizvien lielāka akadēmisko kritiķu<br />
norobežošanās no džeza, pretstatā pieaugošajam publikas pieprasījumam pēc izklaides.<br />
Sākot ar 1930. gadu, Latvijas mūziķi un orķestri veic ieskaņojumus skaņuplatēs vairākās<br />
Latvijas un ārvalstu skaņuplašu kompānijās (“Kristall”, “His Master’s Voice”, “Bellaccord Electro”,<br />
106
Change language