Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
pasūtināt un iegādāties faktiski jebkuru katalogā minētu plati vai notis, kā arī “Bellaccord Electro”<br />
firmas veikalus Rīgā (Grēcinieku ielā 25) un Liepājā.<br />
Par to laiku mūziķu informētību un informācijas pieejamību liecina viena no latviešu džeza<br />
pionieriem − trompetista Voldemāra Lāča arhīvs, kas glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja<br />
krājumā (V. Lāča kolekcija). No saglabājušās V. Lāča sarakstes ar vairākām ārvalstu nošu<br />
izdevniecībām redzams, ka mūziķi Latvijā ir pasūtījuši notis, skaņuplates un arī džeza mācību<br />
materiālus (t. s. “džeza skolas”) no Anglijas, ASV un pat Austrālijas. Sarakstē atrodami konkrētu<br />
skaņdarbu nosaukumi, piegādes laiki, cenas utt. Turklāt V. Lāča kolekcijā atrodas arī vairāki<br />
ārzemju mūzikas instrumentu katalogi, džeza žurnāli “Metronome”, “Melody Maker” un daudz citu<br />
materiālu, kas uzskatāmi rāda tolaik mūziķu vidū labo informētības līmeni par norisēm citur. Šo<br />
faktu apstiprina arī mūziķu atmiņas. 75<br />
Nozīmīgs sakars ar džeza attīstību ir arī cirkam. Gan toreiz, gan tagad Rīgas Cirks (toreiz –<br />
Solomonska cirks, Merķeļa ielā 4) bija vienīgais Baltijā stacionārais cirks ar unikālu, speciāli tam<br />
būvētu ēku, kuras pārsegums ir milzīga telts, kas šodien ir arhitektūras piemineklis. Cirks bija<br />
iestāde, kur rādīja visu, kas vien spēja pievilināt publiku un bija interesants un “modē”. Līdzās<br />
tolaik skandalozajām “cīkstoņu sacensībām”, dejojošiem ziloņiem un citām “sensācijām” cirka<br />
sludinājumos parādās arī džeza vārds. Tie bija gan “džeza dziedoņu – 5 Jurandu benefice ar jaunām<br />
parodijām, imitācijām un džeza grāvējiem” no Polijas, gan ar “džezu astoņrocīgi” (sk. 4. pielikuma<br />
54. attēlu). Rīgas Cirkā 1930. gadā uzstājies arī viens no Vācijas un Eiropas džeza pionieriem −<br />
Eriks Borhards (Eric Borchard; 1886−1934) ar savu kapelu. Turklāt cirkā bija pastāvīgs orķestris,<br />
kas sastāvēja no 11 mūziķiem – multiinstrumentālistiem, kas katrs spēlēja vairākus instrumentus,<br />
tādējādi spējot atskaņot cirka izrādei nepieciešamo skaņdarbu gandrīz jebkādā stilistikā (“Mūziķa<br />
kalendārs”, 1935:141).<br />
2.4. Džeza tradīcijas pārrāvums (<strong>1940</strong>−1948)<br />
Laiks no <strong>1940</strong>. līdz 1944. gadam un tālāk, līdz pat 1948. gadam, ir nozīmīgs posms Latvijas<br />
džeza vēsturē. Tā politiskajiem un sociālajiem notikumiem Latvijas teritorijā bija tālejošas sekas<br />
Latvijas džeza turpmākajā attīstībā. Šo laiku raksturo haotiskums, atkarība no politiskās situācijas<br />
pārmaiņām, iepriekšējās attīstības vardarbīgs pārrāvums. Šajā laikā traģiski beidzas daudzu<br />
pirmskara Latvijas džeza mūziķu dzīve, nomainās mūziķu personālijas un orķestri. Savukārt tam<br />
sekojošais laika posms no 1948. gada līdz 1953. gadam (Staļina nāvei) būtībā ir robežšķirtne<br />
75 Autora intervija ar M. Saulespurēnu, 21.11.2008.<br />
51
Change language