Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

4.6. Ārzemju mūziķi Latvijā
Svarīgs aspekts Latvijas džeza attīstībā ir informācija par ārzemju džeza mūziķu kontaktiem
ar Latviju. Lai gan informācija ir skopa, presē atrodamas ziņas par vairākiem ārzemju mūziķiem
Latvijā, ko varam saistīt ar džezu. Visbiežāk šie sludinājumi atrodami augstākās klases restorānu −
“Alhambra” u. c. − sludinājumos, līdzās eksotiskiem − visbiežāk dejotāju − vārdiem ar piebildēm −
“slavenais amerikāņu deju pāris” u. tml.
Viena no pirmajām ziņām par ārzemju mūziķu viesošanos Latvijā, ko iespējams saistīt ar
džezu, ir informācija par “nēģeru operetes” trupas uzturēšanos Latvijā 1926. gadā, caurbraucot no
Ļeņingradas uz Vāciju. Tā kā Latvijas varas iestādes nedeva atļauju uzstāties, priekšnesums
nenotika (Lipša, 2008(1):46). Spriežot pēc pieejamās informācijas, iespējams, ka trupas sastāvā bija
leģendārais džeza saksofonists Sidnejs Bešē. Taču šis pieņēmums pagaidām nav apstiprinājies.
Pirmais melnādaino džeza ansamblis, kurš uzstājās Latvijā, bija džezbends “Happy’s
Broadway” no Parīzes, kurš spēlēja Jūrmalā, Edinburgas paviljonā 1927. gada vasarā. To bija
uzaicinājusi “Čarlstona kluba” priekšsēdētāja V. Zimeļeva-Mirceva, un šis sastāvs uzturējās Latvijā
trīs mēnešus (Lipša, 2008(1):48). Šis sastāvs minēts divās publikācijās − žurnāla “Jaunā Nedēļa”
ilustrētā publikācijā “Nēģeri “Čarlstona klubā” Edinburgas jūras paviljonā” (Nr. 25/26, 18. lpp.), kā
arī rakstā “Latvijas Monmartrā”, avīzes “Jaunākās Ziņas” pielikumā (1927. gada 8. jūnijā, Nr. 125,
10. lpp.).
Abi raksti ilustrēti ar fotogrāfijām, kurās var redzēt melnādainos mūziķus gan uz skatuves,
gan pozējot. Minēts arī orķestra sastāvs − tie ir: “Žozefs Mišels (vijole) no Martinikas salas, mulats;
Ludvigs Žermens (saksofons) no Tanti 284 salām, nēģeris; Žoržs [Džordžs] Bleks (orķestra šefs) no
Vakar-Indijas, nēģeris; Pedro Huebarra (pianists) no Filipinu salām; Kirils [Sirils] Bleks (bandžo
taure) no Vakar-Indijas, nēģeris” (sk. 4. pielikuma 55. attēlu).
Kā lasāms “Jaunāko Ziņu” rakstā, džezbends ir bijis samērā dārgs − “katru dienu jāmaksā 11
000 rubļu, ieskaitot darbdienas”. I. Lipša raksta, ka jau jūlijā “Čarlstona klubs” nav varējis
norēķināties ar mūziķiem, kas savu protestu pauduši, mēģinot izjaukt Jūrmalas pilsētas svētku balli
ar “skaļu un žēlabainu spēlēšanu” (Lipša, 2008(1):48). Analizējot abu rakstu stilu, jākonstatē, ka tas
ir samērā ironisks un apraksta džezbenda mūziku kā “eksotisku un juteklisku”. Šāda attieksme pret
džezu bija raksturīga 20. gadu otrajā pusē, kā to var konstatēt arī no citām tā laika publikācijām. 285
284 Acīmredzot domāta Haiti.
285 Sk. 3.3.1. apakšnodaļu.
183