You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
4.6. Ārzemju mūziķi Latvijā<br />
Svarīgs aspekts Latvijas džeza attīstībā ir informācija par ārzemju džeza mūziķu kontaktiem<br />
ar Latviju. Lai gan informācija ir skopa, presē atrodamas ziņas par vairākiem ārzemju mūziķiem<br />
Latvijā, ko varam saistīt ar džezu. Visbiežāk šie sludinājumi atrodami augstākās klases restorānu −<br />
“Alhambra” u. c. − sludinājumos, līdzās eksotiskiem − visbiežāk dejotāju − vārdiem ar piebildēm −<br />
“slavenais amerikāņu deju pāris” u. tml.<br />
Viena no pirmajām ziņām par ārzemju mūziķu viesošanos Latvijā, ko iespējams saistīt ar<br />
džezu, ir informācija par “nēģeru operetes” trupas uzturēšanos Latvijā 1926. gadā, caurbraucot no<br />
Ļeņingradas uz Vāciju. Tā kā Latvijas varas iestādes nedeva atļauju uzstāties, priekšnesums<br />
nenotika (Lipša, 2008(1):46). Spriežot pēc pieejamās informācijas, iespējams, ka trupas sastāvā bija<br />
leģendārais džeza saksofonists Sidnejs Bešē. Taču šis pieņēmums pagaidām nav apstiprinājies.<br />
Pirmais melnādaino džeza ansamblis, kurš uzstājās Latvijā, bija džezbends “Happy’s<br />
Broadway” no Parīzes, kurš spēlēja Jūrmalā, Edinburgas paviljonā 1927. gada vasarā. To bija<br />
uzaicinājusi “Čarlstona kluba” priekšsēdētāja V. Zimeļeva-Mirceva, un šis sastāvs uzturējās Latvijā<br />
trīs mēnešus (Lipša, 2008(1):48). Šis sastāvs minēts divās publikācijās − žurnāla “Jaunā Nedēļa”<br />
ilustrētā publikācijā “Nēģeri “Čarlstona klubā” Edinburgas jūras paviljonā” (Nr. 25/26, 18. lpp.), kā<br />
arī rakstā “Latvijas Monmartrā”, avīzes “Jaunākās Ziņas” pielikumā (1927. gada 8. jūnijā, Nr. 125,<br />
10. lpp.).<br />
Abi raksti ilustrēti ar fotogrāfijām, kurās var redzēt melnādainos mūziķus gan uz skatuves,<br />
gan pozējot. Minēts arī orķestra sastāvs − tie ir: “Žozefs Mišels (vijole) no Martinikas salas, mulats;<br />
Ludvigs Žermens (saksofons) no Tanti 284 salām, nēģeris; Žoržs [Džordžs] Bleks (orķestra šefs) no<br />
Vakar-Indijas, nēģeris; Pedro Huebarra (pianists) no Filipinu salām; Kirils [Sirils] Bleks (bandžo<br />
taure) no Vakar-Indijas, nēģeris” (sk. 4. pielikuma 55. attēlu).<br />
Kā lasāms “Jaunāko Ziņu” rakstā, džezbends ir bijis samērā dārgs − “katru dienu jāmaksā 11<br />
000 rubļu, ieskaitot darbdienas”. I. Lipša raksta, ka jau jūlijā “Čarlstona klubs” nav varējis<br />
norēķināties ar mūziķiem, kas savu protestu pauduši, mēģinot izjaukt Jūrmalas pilsētas svētku balli<br />
ar “skaļu un žēlabainu spēlēšanu” (Lipša, 2008(1):48). Analizējot abu rakstu stilu, jākonstatē, ka tas<br />
ir samērā ironisks un apraksta džezbenda mūziku kā “eksotisku un juteklisku”. Šāda attieksme pret<br />
džezu bija raksturīga 20. gadu otrajā pusē, kā to var konstatēt arī no citām tā laika publikācijām. 285<br />
284 Acīmredzot domāta Haiti.<br />
285 Sk. 3.3.1. apakšnodaļu.<br />
183