You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
džeza attīstību un mūziķu likteņiem un tā sekas, kā arī turpmākās džeza virzības konsekvences<br />
Latvijā − Padomju Savienības sastāvā.<br />
3. nodaļa veltīta džeza diskursam Latvijā līdz <strong>1940</strong>. gadam. 1. apakšnodaļā aplūkots džezs<br />
Latvijas periodikā līdz <strong>1940</strong>. gadam. Apakšnodaļā atspoguļotas publikācijas Latvijas presē, kas<br />
saistītas ar džezu, veikta džeza sludinājumu analīze laikrakstā “Jaunākās Ziņas”, raksturoti pirmie<br />
džeza sludinājumi laikrakstā “Jaunākās Ziņas” 1922. gadā, kā arī pirmie džeza mūziķi un orķestri.<br />
Latvijas džeza fotoattēlu analīzei paredzētajā 2. apakšnodaļā raksturoti mūziķu un orķestru<br />
fotoattēli, tajos redzamais instrumentārijs, mūziķu dresskods, zāļu interjers un cita vizuālā<br />
informācija. 3. apakšnodaļā iztirzāta izpratne par džezu Latvijā no 1922. līdz <strong>1940</strong>. gadam.<br />
Atsevišķās sadaļās tiek aprakstīta sabiedrības un akadēmiskās mūzikas aprindu attieksme pret<br />
džezu, analizētas un salīdzinātas džezam veltītās publikācijas − V. Janova, Kārļa Paucīša, Jēkaba<br />
Vītoliņa un Jēkaba Graubiņa raksti. Noslēgumā izdarīti secinājumi par tā laika sabiedrības un<br />
akadēmiskās mūzikas aprindu izpratni un attieksmi pret džezu, kā arī par tās pārmaiņām laika gaitā.<br />
4. nodaļa veltīta džeza vēsturei Latvijā no 1922. līdz <strong>1940</strong>. gadam. Nodaļas sākumā uzskaitīti<br />
šā Latvijas džeza attīstības perioda četri posmi, tos pamatojot un raksturojot. Apakšnodaļās aplūkots<br />
katrs posms, aprakstot orķestrus to parādīšanās secībā: pirmajam − džeza ienākšanas posmam −<br />
seko otrā jeb “deju orķestru” posma apraksts, 3. apakšnodaļa veltīta krīzes (trešajam) posmam, bet<br />
pēc tam aprakstīts svinga (ceturtais) posms. Seko pirmo Latvijas džeza mūziķu – Džeka Mihaļicka,<br />
Oskara Saulespurēna, Voldemāra Lāča, Vernera Troica u. c. biogrāfiju apraksts, bet 6. apakšnodaļa<br />
iepazīstina ar ārvalstu džeza mūziķiem, kas koncertējuši Latvijā līdz <strong>1940</strong>. gadam.<br />
5. nodaļa veltīta Latvijas džeza pirmajiem ieskaņojumiem un to analīzei. Nodaļas sākumā<br />
minētas Latvijas skaņuplašu kompānijas un to ieskaņojumi. Atsevišķās sadaļās aplūkoti un analizēti<br />
“Bellaccord Electro” un S. Aldjanova orķestru, kā arī “Bellaccord Electro” solistu − vokālistu<br />
ieskaņojumi. 2. apakšnodaļā tiek vērtēts orķestru un ansambļu repertuārs. Tai seko 3. apakšnodaļa<br />
ar skaņuplašu kompānijas “Bellaccord Electro” džeza ieskaņojumu analīzi.<br />
Nobeigumā sniegts kopsavilkums par džeza attīstību Latvijā no 1922. līdz <strong>1940</strong>. gadam,<br />
secinājumi par tās īpatnībām un iespaidu uz vēlāko džeza attīstību Latvijā.<br />
Darbam pievienoti septiņi pielikumi − tabulas un diagrammas, analizēto fotogrāfiju,<br />
sludinājumu un citu vizuālo materiālu reprodukcijas, repertuāra saraksti, ka arī CD ar autora<br />
izveidotajām uzskaites tabulām − laikraksta “Jaunākās Ziņas” džeza publikāciju uzskaites tabulu un<br />
“Bellaccord Electro” skaņuplašu ieskaņojumu − matriču uzskaites tabulu, turklāt arī analizēto<br />
skaņdarbu − “Šņāc(i), Minna”, “Draudzībai” un “Lēno fokstrotu virkne Nr. II” − ieskaņojumi.<br />
9
Change language