07.03.2015 Views

Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Vlašeki, Marko Krēmers, Miša Aljanskis, Jaša Levensons, Teodors Vējš un vairāki citi. Iespējams<br />

identificēt vēl grupu mūziķu, kuru vārdi visbiežāk atrodami džeza orķestru sastāvos, kā Grigorijs<br />

Gņedovskis, J. Pacēvičs, Ārons Moisejevs, Fricis Ikstrums, A. Kivmans, Aleksandrs Dikmans,<br />

Viktors Jugla, E. Baltruks, Ēriks Eks, Iļja Gutmans un daudzi citi. Šo mūziķu biogrāfijas lielākoties<br />

nav pētītas, un ir atrodama tikai fragmentāra informācija par viņu darbību.<br />

Daudzi no minētajiem mūziķiem aktīvi ceļoja un uzstājās citās valstīs (galvenokārt Vācijā<br />

līdz 1933. gadam, kā arī Polijā un Baltijas valstīs). Kaut arī ne tieši saistīti ar džezu, tomēr kopējā<br />

kontekstā svarīgi ir arī tolaik pazīstamie Latvijas populārās mūzikas komponisti Marks<br />

Marjanovskis (?−1944, Būhenvaldē), Saša Vladi (Aleksandrs Okolo-Kulaks, 1906−1989) un Oskars<br />

Stroks, kuru kompozīcijas (galvenokārt tango) guvušas arī starptautisku atzinību.<br />

Trompetists Voldemārs Lācis (18.04.1909−08.05.1985) ir viens no svarīgākajiem džeza<br />

mūziķiem, kura darbība saistās ar gandrīz visiem nozīmīgākiem Latvijas džeza orķestriem un<br />

ansambļiem līdz pat 50. gadiem. V. Lācis bija Beļģijas džeza kluba biedrs, līdz ar to bija labi<br />

informēts par džeza norisēm pasaulē un Eiropā. Unikāls ir fakts par V. Lāča saraksti ar trompetistu<br />

L. Ārmstrongu. 230 V. Lāča arhīva materiālos, kas saglabājušies un ir pieejami Rakstniecības un<br />

mūzikas muzeja krājumā (V. Lāča kolekcijā), atrodami džeza žurnāli “Metronome” un “Melody<br />

Maker”, nošu un instrumentu katalogi, sarakste − vēstules ar ārvalstu izdevniecībām, kā arī notis.<br />

No šiem materiāliem redzams, ka V. Lācis intensīvi sarakstījies ar vairākām ārzemju mūzikas<br />

izdevniecībām, no kurām pasūtījis skaņdarbu notis. Dažos gadījumos valstis bijušas visai attālas,<br />

piemēram, Austrālija. Šie materiāli ir apliecinājums V. Lāča labajai informētībai par džeza norisēm<br />

pasaulē, un noteikti arī viens no informācijas avotiem viņa kolēģiem mūziķiem. Pats V. Lācis<br />

spēlējis lielākajā daļā tā laika populārās mūzikas orķestru un darbojies līdz pat 50. gadiem. 231<br />

V. Lācis identificējams šādu orķestru fotogrāfijās: T. Kaizera orķestrī 1931. gadā, 232 Y.M.C.A.<br />

orķestrī 1932. un 1933. gadā, 233 H. Šmita orķestrī 1933. gadā, 234 V. Jansona orķestrī 30. gadu<br />

230<br />

Šo Latvijas džeza vēsturē unikālo faktu autoram apliecināja RMM darbinieki Elmārs Zemovičs un Māris Visendorfs.<br />

Diemžēl pēc V. Lāča nāves šīs vēstules gājušas bojā.<br />

231 Autora intervija ar Z. Lindi, 05.11.2008.<br />

232 Sk. 4. pielikuma 23. attēlu.<br />

233<br />

Sk. 4. pielikuma 19. un 20. attēlu.<br />

234<br />

Sk. 4. pielikuma 9. attēlu.<br />

167

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!