You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Pats M. Aljanskis sevī apvieno gan diriģenta un organizatora, gan apdāvināta vijolnieka<br />
talantu. Aljanskis ir izgājis vieglās mūzikas augstskolu lielajās Rietumeiropas pilsētās,<br />
kur spēlējis labākos dansingos un kabare. Aljanska repertuārs ļoti daudzpusīgs. Rītdienas<br />
benficei sagatavota interesanta un daudzpusīga programma, bet orķestra sastāvs palielināts.<br />
Cita starpā tiks izpildīta “Zilā simfonija” džeza apdarē”.<br />
Savukārt avīzes 1937. gada 10. augusta numurā (Nr. 181., 6. lpp.) atrodams raksts “Rīt<br />
Mišas Aljanska orķ. benefice Korso”, kurā lasāms par uzaicinājumu orķestrim koncertēt ārzemēs,<br />
ko izteicis impresārijs Hercogs no Briseles:<br />
“[Aljanskis] nesen vairākus gadus ar lieliem panākumiem uzstājās populāru orķestru vadībā<br />
daudzās Eiropas galvaspilsētās. /../ No Briseles atbraucis slavenais impresario Hercogs.<br />
Kādreiz jau viņš veda M. Aljanski uz ārzemēm, bet šoreiz klausījās orķestri. Rezultāts −<br />
iespēja uz ziemas sezonu ar visu orķestri doties uz ārzemēm. Iespējams, ka braucienā<br />
piedalīsies arī populārais Grivska vokālais kvartets, kurš patlaban uzstājas “Korso”<br />
programmā ar priekšnesumiem. /../ Divas sezonas Aljanskis spēlēja “Otto Schwarz”<br />
restorānā Jūrmalā, bet šajā sezonā − “Korso”. Novēlam labus panākumus.”<br />
Līdzīgi daudziem citiem Latvijas ebreju mūziķiem, M. Aljanskis gājis bojā kara laikā −<br />
nošauts 1942. gadā. Pēc dažām ziņām, viņu ilgu laiku savās mājās slēpusi pianiste un akordeoniste<br />
Zinaīda Postņikova. 263<br />
Ievērības cienīgs ir fakts par M. Aljanska uzstāšanos Vācijā, Berlīnē. Tā kā 30. gados<br />
Latvijas pilsoņiem nebija ierobežojumu doties strādāt ārzemēs, ir ziņas, ka M. Aljanskis nebūt nav<br />
bijis vienīgais Latvijas izklaides žanra mūziķis, kurš koncertējis ārvalstīs. Šis fakts ir ļoti svarīgs arī<br />
no cita aspekta – mūziķi, kuri uzstājās ārzemēs, iespaidojās no tur dzirdētā, atveda jaunas notis,<br />
skaņuplates, kas ietekmēja Latvijas džeza attīstību.<br />
Persona, kas uzstājās ar pseidonīmu „Aldjanovs”, patiesībā bija Jaša Levensons<br />
(1902−1941?) – ebreju vijolnieks un orķestra vadītājs (sk. 4. pielikumā 11. attēlu).<br />
Pēc pētnieces Marinas Mihaiļecas savāktajām ziņām, Jēkabs (Jaša) Levensons dzimis 1902.<br />
gada 8. decembrī Rīgā. No 1921. līdz 1923. gadam mācījies Jelgavas Tautas konservatorijā pie<br />
J. Gurviča vijoles klasē. Levensona vārds minēts rakstā − koncerta recenzijā “Ebreju<br />
konservatorijas koncerts” (“Сегодня” Nr. 274., 1921. gada 1. decembrī, 5. lpp.). Pēc tam līdz pat<br />
1941. gadam bijis solists un orķestru dalībnieks kafejnīcās un restorānos Rīgā un Jūrmalā. Jaša<br />
Levensons vadījis orķestrus restorānā “Maskotte” Majoros, Jūrmalā − 1929., 1935., 1937. un 1938.<br />
263<br />
Autora intervija ar E. Zemoviču, 10.10.2008.<br />
175
Change language