Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

turīgs mūziķis. 282 Jāsecina, ka Latvijas profesionālo mūziķu vidū acīmredzot nepastāvēja
aizspriedumi pret darbošanos tā sauktajā “vieglajā” žanrā. Tas tika uztverts ne tikai kā papildu
ienākuma avots − darbam restorānu un deju zāļu orķestros tolaik bija nepieciešama augsta
profesionalitāte (vairāku instrumentu spēle, milzīgā repertuāra pārzināšana, prasme muzicēt dažādās
stilistikās), un jebkuram mūziķim tas bija ļoti nopietns profesionāls izaicinājums. Labais atalgojums
un popularitāte bija papildu stimuli darbībai šajā mūzikas žanrā (šis aspekts īpaši attiecināms uz
vokālistiem − operas solistiem). Izteikta arogance, snobisms un bieži pat naidīgums pret izklaides
žanru drīzāk bija raksturīgs šaurām akadēmiskās mūzikas aprindām un kritikai, nevis
profesionālajai mūziķu videi.
Pēc kara T. Vējš ilgus gadus strādāja Rīgas Operetes teātrī, kur vadīja orķestri un nodarbojās
arī ar aranžēšanu.
Viens no slavenākajiem populārās mūzikas komponistiem un orķestru vadītājiem Latvijā
1920.−1930. gados bija “tango karalis” Oskars Stroks (1893−1975). Kaut arī šo mūziku nevar
identificēt ar džezu, tomēr Stroka darbība bija cieši saistīta gan ar mūziķiem, gan orķestriem, kas
atskaņoja viņa kompozīcijas. O. Stroks piedzima Daugavpilī 1893. gadā, mācījās Pēterburgas
konservatorijā un pelnīja iztiku, būdams pianists−improvizētājs Pēterburgas kinoteātros (tapers).
Šajā laikā Stroks sāka komponēt. 1922. gadā Stroks ieradās Rīgā un sāka spēlēt slavenākajos Rīgas
un Jūrmalas restorānos. Drīz pēc tam sāka parādīties viņa komponētās melodijas, kas kļuva ļoti
populāras ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām.
Stroka darbības hronoloģija ir raiba un, līdzīgi M. Aljanskim, rāda tipisku tā laika
izklaides mūziķa dzīvi. Pēc arhīvu pētnieces V. Gruntes savāktajām ziņām, 1922. gadā Stroks
spēlējis “Trocadero”, 1923. gadā − pie Oto Švarca. 1928.–1929. gadā Stroks pusgadu spēlēja
sadraudzības biedrības “Kultūra” klubā, vēlāk – restorānā “Villa Nova”, Vidzemes šosejā 85/89
(Brīvības gatvē 165/167). 1930. gadā – kafejnīcā restorānā “Mascotte” (Valdemāra ielā 21), 1930.,
1932., 1934., 1938. gadā – restorānā “Foxtrott-Diele” (Valdemāra ielā 27/29), 1931. gadā –
kafejnīcā restorānā “Lido”, Rīgas Jūrmalā, Robežu ielā 2, 1932., 1933., 1935., 1936. gadā –
dānsingā kabarē “Alhambra” (Brīvības ielā 25), 1933. gadā – kafejnīcā “Rendez-vous” Rīgas
Jūrmalā, Jomas ielā 28, 1934. gadā – Bulduru viesnīcā Rīgas Jūrmalā, Lielajā prospektā 47/49,
1937., 1938., 1939. gadā – konditorejā kafejnīcā “Rokoko” (Elizabetes ielā 51), 1940. gadā –
kafejnīcā “Luna”, Z. Meierovica bulvārī 4 (tagad – Basteja bulvārī 16) un K. Baumaņa restorānā
kafejnīcā (Kr. Barona ielā 31) (Grunte, 2006:75). Kā jau minēts iepriekš, Strokam bija arī savs
orķestris 5 cilvēku sastāvā, par ko liecina ziņa avīzē “Сегодня Вечером” 1930. gada 6. decembrī.
282
Foto E. Zemoviča privātkolekcijā.
181