07.03.2015 Views

Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

“So beugen sich die Weissen vor der Macht der Schwarzen. Ob wohl auch einmal eine<br />

“gelbe” Musikgefahr zu befuerchten sein wird?”<br />

(Tulkojumā − “tā nu liecās baltie melno varas priekšā. Vai mums kādreiz nāksies<br />

baidīties arī no kādām “dzeltenām” mūzikas briesmām?” (acīmredzot domāta Āzija)).<br />

Jāteic, ka “Rigasche Rundschau” publicētie raksti vispār izceļas ar samērā konservatīvu<br />

ievirzi. Protams, minētais raksts ir arī sava laikmeta liecība, kas atspoguļo ļoti pretrunīgo politisko<br />

situāciju tā laika Vācijā. Interesanti, ka “Rigasche Rundschau” slejās, atšķirībā no pārējiem preses<br />

izdevumiem, nav atrodami sludinājumi ar džeza orķestru pieminēšanu (iespējams, tīri snobisku<br />

iemeslu dēļ).<br />

Pēc simfodžeza nodibināšanās Latvijā parādās arī pirmās džeza koncertu recenzijas. Par<br />

simfodžeza orķestra “La-Si-Do” atklāšanas koncertu vairākas recenzijas “Jaunākajās Ziņās”<br />

uzraksta Jānis Zālītis un Ernests Brusubārda. Savā pirmajā recenzijā Jānis Zālītis 141 izsakās samērā<br />

atturīgi par notikušo, minot, ka:<br />

“/../ atskaņojamo darbu saturs un raksturs vienmuļš. Nācās klausīties<br />

vairumā mīlas dziesmas un eksotiskas dejas. Laba daļa no tām relatīvi<br />

diezgan pievilcīgas un īpatnējā instrumentācija var uz brīdi arī klausītāju<br />

savaldzināt. Tomēr nenoliedzami tajās arī kāds idejisks tukšums.”<br />

Par skeptisku attieksmi pret jauno mūziku liecina arī frāze par iespējamu<br />

jaunās mūzikas “pārejošu popularitāti”. Rakstā minēti arī koncerta organizētāji −<br />

komponists Jānis Vītoliņš, menedžeris A.Tauriņš:<br />

“...kas ilgāku laiku abi uzturējušies Amerikā un tur piesūkušies amerikāņu muzikālā gara<br />

un gaumes...” 142<br />

Vēl minēti koncertmeistars Arvīds Norīts un konferansjē Jēkabs Vītoliņš. 143<br />

Šai recenzijai seko otra, ļoti īsa, 18. aprīlī, kā arī E. Brusubārdas daži teikumi 23. aprīļa<br />

numurā (abi slejā “Māksla”). 144 Savukārt pēc orķestra koncerta Latvijas Konservatorijā 1932.<br />

gada 9. decembrī J. Zālīša recenzija jau ir izteikti negatīva − tiek runāts par “saturisku tukšumu”,<br />

141<br />

„Jaunākās Ziņas”, Nr. 79, 1932. g. 11. aprīlī.<br />

142<br />

„Jaunākās Ziņas”, Nr. 79, 1932. g. 11. aprīlī.<br />

143<br />

Šis ir mazzināms fakts par Jēkabu Vītoliņu. Droši vien J. Vītoliņš pieaicināts par koncerta konferansjē savas<br />

muzikoloģiskās darbības dēļ, lai piešķirtu pasākumam lielāku rezonansi un nozīmību. Tomēr šķiet, ka J. Vītoliņš ir<br />

simpatizējis jaunajam mūzikas žanram (atšķirībā no saviem kolēģiem), ko visnotaļ pauž viņa raksts par džezu žurnālā<br />

“Daugava” (raksta analīze 3.2.4. nodaļā).<br />

144<br />

“Otrais simfoniskā džesa koncerts”, “Jaunākās Ziņas”, Nr. 85, 1932. g. 18. aprīlī, 7. lpp.; “Latvijas simfoniskā džesa<br />

orķestra koncerts”, “Jaunākās Ziņas”, Nr. 90., 1932. g. 23. aprīlī, 9. lpp.<br />

83

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!