Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

Banjo Dancing Band” spēlē restorānā “Jaunā Virtuve”, Tērbatas ielā 15/17 (“5-o clock tea, spēlēs
pirmklas. Jazz-bands (“The Banjo Dancing Band”)”), bet 1929. gada martā un augustā − dejas grīdā
“Dancing Palace” (Elizabetes ielā 55).
Orķestra nosaukuma variācijas ir sastopamas arī kā “The Banjo Dancing Jazz Band” un
“The Dancing Banjo Band”. Orķestris ir bijis visai iecienīts, kā rāda sludinājumu daudzums ( 1927.
gadā 31 sludinājums, 1928. gadā − 30 sludinājumu). 1928. gada augustā “Jaunākajās Ziņās”
publicēts “The Banjo Dancing Band” foto − “populārais deju orķestris” (sk. 4. pielikuma 1. attēlu).
Pozētajā grupas foto redzams 8 cilvēku liels sastāvs. Fotografēts telpas stūrī, interjers
austrumnieciski dekorēts ar paklājiem pie sienām, redzami daži grezni krēsli. Orķestris novietojies
uz speciāla paaugstinājuma − mazas skatuves.
Mūziķi stāv puslokā, izvietojušies ap bungu komplektu priekšplānā, aizmugurē redzamas
klavieres. Instrumentārijs − vijole, altsaksofons, klavieres, 4 (!) dažādu izmēru bandžo,
sitaminstrumenti. Ļoti interesants ir bungu komplekts, kurš sastāv no lielajām bungām, mazajām
bungām, trim šķīvjiem, tamburīna un dažādiem īpatnējiem perkusiju instrumentiem, asprātīgā veidā
piestiprinātiem pie lielajām bungām. Priekšplānā redzams metāla rupors, un uz bungām
piestiprināta maza lelle − sunītis, kā arī dažas vienkāršas nošu pultis. Mūziķi ir ģērbušies vienādos
kreklos ar baltām apkaklītēm un visiem vienādas rūtainas kaklasaites.
No fotoattēla varam izdarīt šādus secinājumus un pieņēmumus:
1) pēc redzamā instrumentārija šo sastāvu nevar kvalificēt kā tradicionālu džeza orķestri, jo tas
neatbilst ne bigbenda 183 , ne diksilenda sastāviem. Taču gan orķestra nosaukums (“The Banjo
Dancing Band”), gan redzamais instrumentārijs asociatīvi saistās ar Amerikas mūziku, tātad
tolaik arī ar džezu;
2) spriežot pēc avīzē publicētā paskaidrojošā teksta, sastāvs ir bijis viens no vadošajiem deju
orķestriem tobrīd Latvijā, tātad populārs un pieprasīts;
3) ļoti iespējams, ka foto uzņemts kādā no Rīgas naktsklubiem − elitārām izklaides vietām, par ko
liecina telpas eksotiskais interjers. Ņemot vērā, ka sludinājumā šis sastāvs pieteikts kā
“labākais”, iespējams, ka tā ir “Alhambra” − tolaik lepnākā un dārgākā Rīgas izklaides iestāde;
4) mūziķu vienādais dresskods liecina par pastāvīgu un pietiekami finansiāli nodrošinātu sastāvu;
5) lai gan nav saglabājies šā sastāva repertuāra saraksts, varam pieņemt, ka lielā mērā tas ir bijis
pašu aranžēts (ņemot vērā netipisko sastāvu), un vismaz daļēji ietvēris amerikāņu mūziku, tātad
arī džezu (ņemot vērā eksotisko nosaukumu un instrumentāriju);
183
Lai gan pirmo bigbenda sastāvu izveidoja jau 1924. gadā Ņujorkā (pianists un aranžētājs Flečers Hendersons, šo
lielo orķestru īstā popularitāte sākās tikai pēc 1934. gada − svinga ēras sākumā. Līdz ar to fotografēšanas laikā Latvijā
bigbends vēl nebija plaši izplatīts džeza orķestra sastāvs.
119