Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
1987:103−105). Džezā šī ietekme izpaužas kā sinkopācija un mūzikas regulāra, ritmiska pulsācija,<br />
visbiežāk uz vājajām taktsdaļām − 2 un 4 (offbeat). Bez šaubām, ritms un sinkopācija ir vieni no<br />
svarīgākajiem un fundamentālākajiem džeza elementiem. Jāatzīmē, ka sinkopju atskaņošana džezā<br />
ir samērā komplicēta. Tā ir atšķirīga dažādos džeza stilos un ansambļu sastāvos (it īpaši bigbendos)<br />
un cieši saistās ar frāzējumu.<br />
3. Melodijas interpretācija un frāzējums džezā ir viena no būtiskākajām džeza valodas<br />
sastāvdaļām, un tas cieši saistīts ar iepriekš aplūkoto svingu un sinkopāciju. Tā radās kā<br />
afroamerikāņu vokālās tradīcijas transformēšanās instrumentāli spēlētā mūzikā, respektīvi,<br />
melnādainajiem sākot izmantot eiropiešu mūzikas instrumentus savas mūzikas atskaņošanai<br />
(Tanner, Megill, Gerow, 1992:5). Viens no svarīgākajiem šā procesa rezultātiem ir uzskats, ka džezā<br />
daudz svarīgāk ir tas, kā tiek spēlēts (resp., interpretācija un frāzējums), nekā tas, kas tiek spēlēts<br />
(notis).<br />
Atšķirībā no akadēmiskās mūzikas izpratnes par interpretāciju, džezā šis jēdziens tiek<br />
traktēts daudz plašāk. Faktiski džezā rakstītais nošu materiāls ir tikai impulss un izejmateriāls,<br />
vadlīnija, kas mūziķa izpildījumā tiek brīvi traktēta, vadoties no daudziem un dažādiem apstākļiem<br />
− tādiem kā ansambļa sastāvs, atskaņotās mūzikas stilistika, skaņdarba temps, raksturs, aranžējums,<br />
mūziķa emocionālais stāvoklis utt. Praktiski nekad džezā rakstītais nošu materiāls netiek izpildīts tā,<br />
kā tas ir uzrakstīts. Tas ir saistīts gan ar mūzikas improvizatorisko raksturu, gan arī jau pieminēto<br />
precīza pieraksta neiespējamību. Vienlaikus interpretācija ir arī viens no grūtākajiem elementiem<br />
džeza mūzikā, jo pieļauj ļoti lielu variāciju spektru, sākot jau ar dažādu stilu atšķirībām (piemēram,<br />
svinga, fanka un bosanovas tēmu interpretācija savstarpēji būtiski atšķiras), iesakņotām konkrētu<br />
tēmu atskaņošanas tradīcijām, aranžējuma īpatnībām utt. Tēmas interpretācija ļoti precīzi parāda,<br />
cik labi konkrētais mūziķis pārvalda džeza valodu un stilistiku, kaut iespējama arī ievērojama<br />
attālināšanās no t. s. džeza tradīcijas. Visbeidzot to nosaka konkrētā mūziķa izpildījuma<br />
mākslinieciskais koncepts un personīgā gaume.<br />
Rakstītais nošu materiāls ir tikai pamats, kurš norāda, kas ir jāspēlē, pārējais ir izpildītāja<br />
brīvi veidota interpretācija, kurai raksturīga sinkopācija, pulsācijas un akcentu nobīdes frāzē uz<br />
vājajām taktsdaļām − svingošana (tas attiecas arī uz astotdaļnošu kustību frāzē); specifiska<br />
artikulācija − pamatā legato, jaukti ar non-legato līdzīgu vieglu piesitienu frāzes akcentu vietās,<br />
melodijas nošu alterācijas, plaša dinamikas, tembra krāsu un dažādu citu paņēmienu lietošana<br />
melodijas izklāstā, kas tiek brīvi variēta.<br />
Par džeza artikulāciju ir jārunā atsevišķi, jo tā ļoti izteikti atšķiras no akadēmiskajā mūzikā<br />
pierastās. Džeza artikulācijas pamata atšķirība no akadēmiskās ir t. s. “legato tonguing”, kas nozīmē<br />
22
Change language