Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

Recommendations

Info

saistība konstatējama arī citu tā laika Latvijas orķestru repertuāru sarakstos. 338 Kaut arī skaņdarbs radies Anglijā, nevis Amerikā, “Šņāc(i) Minna” kā starptautiski populārs skaņdarbs iekļaujas tā laika populārās mūzikas stilistikā, kas bija ļoti tuva džezam. Skaņdarba struktūra. Kopējais skaņdarba garums ir 3:04 minūtes. Skaņdarbs ir 4/4 taktsmērā, fokstrota ritmā. Skaņdarba piedziedājums). forma − strofiska (16 taktis − 8 taktis pants, 8 taktis Metrāža (sekundes) 0:00−0:02 0:02−0:16 0:17−0:31 0:32−0:47 0:47−1:02 1:02−1:17 Taktis 1 8 8 8 8 8 Apraksts Elsošanas imitēšana ar balsi Trompete un saksofons divbalsīgi ar pavadījumu Trompete un saksofons unisonā, pavadījumā klavieru iespēles Vokāls ar pavadījumu Vokāls ar pavadījumu Mutes harmoniku solo Formas daļa Ievads Pants (instrumentāls) Piedziedājums (instrumentāls) 1. pants Piedziedājums Pants (instrumentāls) Metrāža (sekundes) 1:17−1:22 1:22−1:24 1:24−1:31 1:32−1:38 1:39−1:46 1:47−2:01 Taktis 3 1 8 4 4 8 Apraksts Mutes harmoniku solo Bungu solo Mutes harmoniku solo Vokāls ar pavadījumu Sketa vokāls ar pavadījumu Vokāls ar pavadījumu Formas daļa Piedziedājums (instrumentāls) Piedziedājums (instrumentāls) Piedziedājums (instrumentāls) 2. pants 2. pants Piedziedājums 338 Sk., piem., B. Čunčiņa orķestra repertuāra sarakstu, Latvijas Mūziķu biedrības nošu sarakstu, Piena restorāna orķestra repertuāra sarakstu u. c. 214
Metrāža (sekundes) 2:02−2:16 2:17−2:22 2:22−2:24 2:24−2:31 2:31−2:46 2:47−3:00 3:00−3:02 Taktis 8 3 1 4 8 8 1 Apraksts Trompete un saksofons divbalsīgi ar pavadījumu Trompete un saksofons unisonā, pavadījumā klavieru iespēles Mutes harmoniku solo iespēle Trompete un saksofons unisonā, pavadījumā klavieru iespēles Vokāls ar pavadījumu Vokāls ar pavadījumu Elsošanas imitēšana ar balsi izgaistot (fade out) Formas daļa Piedziedājums (instrumentāls) Pants (instrumentāls) Piedziedājums (instrumentāls) Piedziedājums (instrumentāls) 3. pants Piedziedājums Izskaņa Skaņdarba analīze 1. Skaņdarba ritmiskais iekārtojums Kaut arī skaņdarbs ir apzīmēts par fokstrotu, ieskaņojumā saklausāma izteikta pulsācija uz stiprajām taktsdaļām (pirmo un trešo), kas vairāk raksturīga polkas ritmam. Šo sajūtu pastiprina arī tipiskais lauku kapelu instrumentārijs pavadījumā (tuba), un apzināti kariķētā pavadījuma izpildījuma maniere. Tomēr bandžo spēlētie akordi uz vājajām taktsdaļām (offbeat) ienes nedaudz citus akcentus, līdz ar to padarot skaņdarba ritmu “šūpojošāku”, tuvāku džeza ritmam, 339 un attaisnojot fokstrota apzīmējumu. Tāpat arī bungu solo starpspēle (1:22−1:24) izdalās no vispārējā skaņdarba plūduma ar sinkopēm un lielāku enerģiju, kas raksturīgi džeza spēles manierei. Sketa dziedājumā (1:39−1:46 otrā panta otrajās 4 taktīs) dzirdamās raksturīgās sinkopes un ritmiskie akcenti jau nepārprotami atbilst džeza stilistikai. 2. Artikulācija Instrumentālajos posmos, kā arī vokālajā izpildījumā, pamatā ir saklausāma tipiska, polkai raksturīga frāzēšana un artikulācija. Taču klavieru partijā dzirdams džezam raksturīgs frāzējums un artikulācija, it īpaši piedziedājuma posmos. Nepārprotama džeza artikulācija ar uzsvaru nobīdēm un īpatnējo, L. Ārmstrongam raksturīgā balss tembra atdarināšanu ir dzirdama sketa dziedājuma posmā. Jāteic, ka sketa dziedājums ir stilistiski ļoti precīzs, un gan ritmiski, gan artikulācijas ziņā pilnībā atbilst džezam. 339 Viena no džeza sākumposma parādībām bija tieši izmaiņas ritma grupā, kas parādās t. s. Čikāgas diksilenda stilā, kad regtaimam raksturīgo akordu spēlēšanu uz vājajām takstdaļām pavadījumā sāk dublēt ģitāra. Radās tā sauktais offbeat, pulsācija uz vājajām takstdaļām, no kura tad vēlāk arī attīstījās svings. 215
Page 1 and 2:
JĀZEPA VĪTOLA LATVIJAS MŪZIKAS A
Page 3 and 4:
5.1.1. “Bellaccord Electro” ies
Page 5 and 6:
principiāli izmainīja gan kultūr
Page 7 and 8:
vēsturiskās analīzes metode, kas
Page 9 and 10:
džeza attīstību un mūziķu likt
Page 11 and 12:
operu fantāzijas, baletu mūzika,
Page 13 and 14:
vietas un datumus (sk. 4.6. apakšn
Page 15 and 16:
Oļģerts Kroders, Atis Bērtiņš,
Page 17 and 18:
“[Džezs ir] mūzika, ko galvenok
Page 19 and 20:
Kā jau izriet no iepriekš citēta
Page 21 and 22:
Kombinējot šos abus aspektus −
Page 23 and 24:
vieglu nots piesitienu uz “otraj
Page 25 and 26:
frāzējumu un improvizācijas mani
Page 27 and 28:
Gerow, 1992:60). Tālāk attīstoti
Page 29 and 30:
hegemonija Eiropā un pasaulē. Jau
Page 31 and 32:
1890−1941), kurš tiek uzskatīts
Page 33 and 34:
− bija tipiski akcenti uz otro un
Page 35 and 36:
Džeza ienākšana Eiropā (Recepti
Page 37 and 38:
Peyton; 1890−1965) orķestri Benn
Page 39 and 40:
sāka patstāvīgi attīstīties. P
Page 41 and 42:
gan repertuārā. Līdzīgs lauku o
Page 43 and 44:
Latvijas Operas solisti Pauls Sakss
Page 45 and 46:
mākslinieku atmiņās, piemēram,
Page 47 and 48:
1940. gadam. Ja sākotnēji tajos d
Page 49 and 50:
lakus telpas labas, bet ventilācij
Page 51 and 52:
pasūtināt un iegādāties faktisk
Page 53 and 54:
Taču šajā laikā notiek arī int
Page 55 and 56:
vairāki citi sastāvi, kuros spēl
Page 57 and 58:
Vairāk par pusi “Jaunāko Ziņu
Page 59 and 60:
Minētās avīzes publikācijām ko
Page 61 and 62:
Nozīmīgas ziņas par radio atska
Page 63 and 64:
Līdz ar to var secināt, ka Latvij
Page 65 and 66:
sludinājumiem pazuda eksotiskie or
Page 67 and 68:
iestādījumu nosaukumos ir minēti
Page 69 and 70:
skaita − dejas grīda “Dancing
Page 71 and 72:
6) publikāciju saturs ļauj daļē
Page 73 and 74:
Pati “Palais de Dance”, saskaņ
Page 75 and 76:
6. Vairākos sludinājumos termins
Page 77 and 78:
orķestru sastāvu attēlos (piemē
Page 79 and 80:
V. Kaņepa deju orķestris, E. Kiri
Page 81 and 82:
Pēc vēsturnieces Inetas Lipšas d
Page 83 and 84:
“So beugen sich die Weissen vor d
Page 85 and 86:
nozīmīga ar ievērojamā džeza d
Page 87 and 88:
lielo instrumentu daudzumu spēlē
Page 89 and 90:
nianse − norāde par džezbendiem
Page 91 and 92:
azunes viegli izdarāms); bez tam b
Page 93 and 94:
Fairweather, Priestley, 2004:858).
Page 95 and 96:
Kaut arī abas publikācijas šķir
Page 97 and 98:
džeza improvizācijas paņēmiens,
Page 99 and 100:
vulgārs, tam nav mūsu mākslas id
Page 101 and 102:
mainījās jau dažus gadus vēlāk
Page 103 and 104:
4. Džezs Latvijā līdz 1940. gada
Page 105 and 106:
posmā atskaņotā mūzika ir ietv
Page 107 and 108:
“Homocord” u. c.), kuros iespē
Page 109 and 110:
Diemžēl šo attīstību pārtrauc
Page 111 and 112:
“Klosterpagrabs”. Kīnemaņa tr
Page 113 and 114:
1923. gadā parādās sastāvs ar n
Page 115 and 116:
orķestri “Jelly Roll Morton’s
Page 117 and 118:
zuzafons, Levende − saksofons (
Page 119 and 120:
Banjo Dancing Band” spēlē resto
Page 121 and 122:
Jau pieminētais “Jazz band “Fi
Page 123 and 124:
citiem, tomēr acīmredzami − ne
Page 125 and 126:
10. “The Original Dancing Band”
Page 127 and 128:
36. “The Melody Boys” − sast
Page 129 and 130:
tika plaši imitēts. Viņa iespaid
Page 131 and 132:
A.Norītim, /../ visbiežāk izpild
Page 133 and 134:
akordeonists Benjamiņš Čužojs.
Page 135 and 136:
Marko Krēmeru 1933. gadā nodibina
Page 137 and 138:
Pēc visa spriežot, šis ir bijis
Page 139 and 140:
dziedājumi. Programma apzinīgi ie
Page 141 and 142:
trompete, divas klarnetes, divi alt
Page 143 and 144:
uzstājas ik dienu no 17 līdz 24.
Page 145 and 146:
āļi minēti arī “The Savoy Ban
Page 147 and 148:
vārds parādās arī kā vienīgai
Page 149 and 150:
Sākot ar 1939. gada oktobri, L. Š
Page 151 and 152:
saksofonu, trompeti, trombonu un si
Page 153 and 154:
zināms tā instrumentārijs. Ņemo
Page 155 and 156:
saksofons, trompete un vijole, kā
Page 157 and 158:
1930. gada novembrī sludinājumā
Page 159 and 160:
orķestris−kapela, varbūt pat p
Page 161 and 162:
Viens no pazīstamākiem Rīgas res
Page 163 and 164: “O.U.K.“ reklāmās. Raksturīg
Page 165 and 166: Līdzās aplūkotajiem orķestriem
Page 167 and 168: Vlašeki, Marko Krēmers, Miša Alj
Page 169 and 170: 1907−1988) 243 džeza klarnetes (
Page 171 and 172: neskaidra, jo, pēc dažām ziņām
Page 173 and 174: improvizācijas. 256 Mihaļickis ar
Page 175 and 176: Pats M. Aljanskis sevī apvieno gan
Page 177 and 178: miris. 269 Par pazīstamā orķestr
Page 179 and 180: T. Briedi iespējams identificēt v
Page 181 and 182: turīgs mūziķis. 282 Jāsecina, k
Page 183 and 184: 4.6. Ārzemju mūziķi Latvijā Sva
Page 185 and 186: turklāt datumi liecina par tā sez
Page 187 and 188: saistību ar kuģu satiksmi (iespē
Page 189 and 190: orķestra vadītājs Dajošs Bela,
Page 191 and 192: estorānos. Nozīmīgākais ir ung
Page 193 and 194: 5. Latvijas džeza pirmie ieskaņoj
Page 195 and 196: atrodama. Taču tās katalogs gandr
Page 197 and 198: Pēc “Bellaccord Electro” dibin
Page 199 and 200: vokāli instrumentālā mūzika −
Page 201 and 202: acīmredzot jau vācu okupācijas l
Page 203 and 204: Skaņuplašu firmā “Bellaccord E
Page 205 and 206: plate Nr. 3835. Gan matriču, gan p
Page 207 and 208: “džezs”, piemēram, M. Vētras
Page 209 and 210: omantisks dziedājums, kam nepiemī
Page 211 and 212: acīmredzot tapis jau padomju okup
Page 213: vienmēr tie gūst vienlīdz spilgt
Page 217 and 218: starp pantiem, nemitīgi uzturot ko
Page 219 and 220: Metrāža (sekundes) Taktis 2:22−
Page 221 and 222: viegli “slīdot” pār svingojo
Page 223 and 224: (piemēram, bandžo un klarnetes, s
Page 225 and 226: aranžējums kopumā, gan detaļās
Page 227 and 228: zināmas pūles, lai to iegūtu un
Page 229 and 230: piemēram, 0:58 lejupejošās pasā
Page 231 and 232: liecina, ka pianistam tas ir jau il
Page 233 and 234: 1940. gadam, izveidojot uzskaites t
Page 235 and 236: orķestru koncertu programmas lieci
Page 237 and 238: 6. Latvijas džeza īpatnējs fenom
Page 239 and 240: Intervijas un audioieraksti Bērti
Page 241 and 242: CD avoti 1. Alfrēds Poriņš dzied
Page 243 and 244: Graubiņš, Jēkabs (1931). Džess.
Page 245 and 246: Schuller, Gunther (1969). Early Jaz
Page 247 and 248: Skaņuplašu katalogi un orķestru
Page 249 and 250: Elektroniskie resursi Albina, Diān
show all

Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?