You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ienākumiem. Attēli rāda dažādus sastāvus − visbiežāk jauktus džeza/deju mūzikas orķestrus ar<br />
plašām repertuāra variācijas iespējām, taču vairāku orķestru (piemēram, V. Jansona un G. Vlašeka<br />
orķestru) instrumentārijs nepārprotami atbilst džeza orķestra − bigbenda sastāvam, un tie<br />
acīmredzot ir atskaņojuši džezu. Mainās arī instrumentārijs − retāk skatāms bandžo un vijole, bet<br />
parādās akordeons. Iepriekšējo posmu orķestru attēlos redzamais bērnišķīgais eksotiskums ir pilnībā<br />
zudis, tā vietā nākuši augstas klases deju orķestri, kas izvietojušies greznās telpās ar raksturīgu<br />
džeza instrumentāriju un mūziķiem, tērptiem speciāli šūtās baltās frakās, paužot izsmalcinātību un<br />
eleganci. Kopumā tas rāda džeza pilnīgu akceptētību sabiedrībā, un pozicionē to kā nozīmīgu<br />
izklaides fenomenu.<br />
Šā posma publikācijas pauž daudz labvēlīgāku attieksmi pret džezu, atspoguļojot plašas<br />
sabiedrības pieprasījumu pēc izklaides un dejām. Posmā pagaidām nav konstatēti izvērsti, analītiski<br />
raksti par džezu, kas liek domāt par akadēmiskās mūzikas pārstāvju ignoranci. Savukārt vairākās<br />
citās plašākai sabiedrībai domātās publikācijās (J. Plaudis) konstatējama klaji labvēlīga attieksme<br />
pret džezu, autentiski vēstot par pieredzēto ASV un sastapšanos ar džeza meistariem (Kebs<br />
Kelovejs). Publikācijās un sludinājumos saistībā ar džezu dominē vārds “jautrais”, raksturojot to kā<br />
izklaidējošu parādību atšķirībā no iepriekšējā posma akadēmiski veidotajiem koncertiem.<br />
Saglabājušies orķestru repertuāra saraksti rāda plašu mūzikas spektru, kurā blakus<br />
modernajam modes repertuāram redzams arī samērā liels salonmūzikas un akadēmiskās mūzikas<br />
īpatsvars. Orķestru sastāvu saraksti apliecina mūziķu daudzpusību − praktiski visi sastāva dalībnieki<br />
spēlē divus vai vairāk instrumentus, tādējādi spējot atskaņot stilistiski dažādu repertuāru. Orķestru<br />
sludinājumos parādās “refrēndziedoņi” − orķestru sastāviem piesaistīti vokālisti − dziedātāji, kas<br />
izpilda populārus hitus orķestra pavadījumā. Šajā laikā intensīvi darbojās skaņuplašu kompānija<br />
“Bellaccord Electro” un tās orķestris, veicot ap 600 ieskaņojumu, kas attiecināmi uz izklaidējošo<br />
jeb populāro mūziku. Lielu daļu šo ieskaņojumu ir veikuši Latvijas vadošie džeza mūziķi. Daudzos<br />
ieskaņojumos iespējams konstatēt džeza elementus, tādus kā improvizāciju, svinga pulsāciju<br />
pavadījumā, džezam raksturīgu aranžējumu u. c., ļaujot tos definēt kā džeza ierakstus. Posma beigās<br />
ieskaņojumus veic arī viens no profesionālākajiem Latvijas džeza sastāviem − Bāra trio pianista<br />
Džeka Mihaļicka vadībā. 167<br />
Precīzā posma sākuma korelācija ar analoģisku posmu ASV džeza vēsturē, sabiedriskais<br />
konteksts un valdošā deju mode, atskaņotais repertuārs, kā arī attēlos redzamais orķestru<br />
instrumentārijs, kurš daudzos gadījumos atbilst džeza orķestra − bigbenda sastāvam, ļauj šo Latvijas<br />
džeza vēstures posmu cieši saistīt ar svingu, tādēļ tam ir dots svinga nosaukums.<br />
167 Ierakstu analīzi sk. 5.3. apakšnodaļā.<br />
108
Change language