Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
gadam. 84 Kopumā nacistiskās okupācijas laikā Latvijas džezs lielā mērā zaudēja savu iepriekšējo<br />
gan citi orķestra dalībnieki (orķestra bundzinieks Armands Krūmkoks, vibrofonists Eduards<br />
Ābelskalns, saksofonists Pēteris Reinojans, vijolnieks Teodors Vējš un citi) bija pieredzējuši<br />
mūziķi, kuru profesionālā darbība saistīta ar džezu jau kopš 1930. gadiem. 82 Turklāt jāpiemin<br />
pianista Karla Ekerta kvintets “Ekerts un viņa ritmiķi” (“Eckert und seine Ritmiker”), kura<br />
ieskaņojumus septiņās skaņuplatēs izdeva “Bellaccord Electro”. Turpināja darboties arī Teodora<br />
Kaizera orķestris, kā arī vairāki citi sastāvi, kas regulāri koncertēja un kuru ieskaņojumi tika izdoti<br />
skaņuplatēs. “Bellaccord Electro” izdeva dziedātāju Marisa Vētras, Paula Saksa, Tāļa Matīsa,<br />
Ksenijas Bidiņas un citu ieskaņojumus ar dažādiem orķestriem.<br />
1944. gadā Latvijas teritorijā nokļuva itāļu džeza grupa − kvartets vijolnieka Alfio Graso<br />
vadībā. 83 Šis, t. s. “čigānu džeza” stilā muzicējošais sastāvs šeit palika līdz 1945. gadam, kad<br />
mūziķi aizbrauca no Latvijas, izņemot pianistu Marčello Gloriju, kurš šeit palika līdz pat 1954 (?)<br />
tradīciju. Vēsturiskās situācijas, valdošās ideoloģijas un politikas dēļ notika kardinālas izmaiņas,<br />
kas atstāja tālejošu iespaidu uz vēlāko Latvijas džeza attīstību.<br />
1944. gada 13. oktobrī Sarkanā armija ieņēma Rīgu. Atsākās saimnieciskās un kultūras<br />
darba organizēšana, tajā skaitā – orķestru organizēšana. Taču kara un emigrācijas rezultātā mūziķu<br />
skaits bija ievērojami sarucis, profesionālu mūziķu tikpat kā vairs nebija (pēc dažām ziņām,<br />
simfoniskajā orķestrī pēc kara bija 80% mūziķu – amatieru). Gājuši bojā vai emigrējuši bija arī<br />
vairākums pirmskara džeza mūziķu, un arī palikušo liktenis bija ļoti atšķirīgs.<br />
Sākumā attieksme pret džeza mūziku bija līdzīga attieksmei <strong>1940</strong>. gadā. Jau 1944. gada<br />
beigās notika Sarkanās armijas orķestra − bigbenda no Pleskavas – koncerti, par ko sludinājumos<br />
ziņoja laikraksts “Cīņa”. Kinoteātros izrādīja amerikāņu t. s. “trofeju filmas”, arī slaveno “Saules<br />
ielejas serenādi” ar Glena Millera (Glenn Miller; 1904−1944) orķestri. Savukārt vietējo orķestru<br />
vadītāji nāca no PSRS − Ļeņingradas un citām pilsētām. 1947. gadā Latvijas Radio tika dibināts<br />
džeza orķestris, kura vadītājs bija Ļevs Tokarevs-Sinkops (Лев Токарев), kurš veica arī<br />
ieskaņojumus. Darbojās arī džeza orķestris Benjamiņa Čužoja (Вениамин Чужой) vadībā un<br />
82 E. Ābelskalns, P. Reinojans, T. Vējš un citi regulāri piedalījās “Bellaccord” džeza orķestra ieskaņojumos 30. gados.<br />
T. Vējš vadīja pats savu orķestri. Savukārt A. Korneliusa orķestrī ir spēlējis arī klarnetists un saksofonists Gunārs<br />
Kušķis, kurš 1954. gadā piedalījās pirmajā latviešu profesionālajā džeza kolektīvā − Radio sekstetā (kopā ar E. Švarcu<br />
un R. Paulu).<br />
83 Alfio Graso kvartets ieskaņo un izdod arī četras plates “Bellaccord Electro”. Skat. 5.1.1. nodaļu.<br />
84 Autora intervija ar Alfrēdu Dreiblatu, 07.10.2009. Glorijas klavierspēle restorānos esot ļoti iespaidojusi jaunos džeza<br />
mūziķus, cita starpā arī Raimondu Paulu (Zemzare, 1986:24).<br />
54
Change language