07.03.2015 Views

Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

RMM muzejā ir atrodama kafejnīcas “Mona” orķestra fotogrāfija, datēta ar 1935. gadu (sk.<br />

4. pielikuma 27. attēlu).<br />

Pozētajā grupas salonfoto redzami 8 mūziķi, kas puslokā sastājušies ap mākslinieciski<br />

izkārtotiem, uz paaugstinājuma izvietotiem mūzikas instrumentiem. Mūziķi ģērbušies melnos<br />

smokingos ar tauriņiem. Fotografēts fotosalonā, par ko liecina aizmugurē saskatāmās drapērijas.<br />

Redzami mūzikas instrumenti: čells, ģitāra, timpāni, divi saksofoni, klarnete, trompete, divas<br />

vijoles, akordeons, bet priekšplānā redzams rupors.<br />

No šā attēla iespējams izdarīt šādus secinājumus un pieņēmumus:<br />

1) tas ir orķestra salonportrets, acīmredzot veikts reklāmas nolūkiem;<br />

2) instrumentārijs atbilst deju−džeza orķestrim ar ļoti plašu repertuāru;<br />

3) mūziķu izskats un pozas, kā arī mūzikas instrumenti un attēla kompozīcija rada pārliecību par<br />

labi situētu un stabilu orķestri;<br />

4) mūziķu vidū atpazīstams T. Briedis.<br />

Kā jau M. Grebzdes rakstā lasāms, “Monas” orķestris tika uzskatīts par vienu no labākajiem<br />

Rīgas restorānu orķestriem.<br />

Saistībā ar kafejnīcas “Mona” orķestri minēts arī vijolnieka Fedjas (Teodora) Laiviņa<br />

vārds. “Jaunāko Ziņu” sludinājumos F. Laiviņš parādās tikai vienreiz − kā jau iepriekš teikts, 1932.<br />

gada decembrī kopā ar G. Fominu restorānā “F.T.D.” Tomēr F. Laiviņa vārds bija plaši pazīstams<br />

Rīgas kafejnīcu mūziķu vidē. Viņa vārds saistāms ar vairāku pazīstamu Rīgas kafejnīcu orķestriem,<br />

un, pēc dažām ziņām, F. Laiviņš bijis ievērojams arī starptautiski, tomēr pagaidām trūkst tuvākas<br />

informācijas par F. Laiviņa biogrāfiju. 227<br />

Sludinājumos parādās arī vairāku citu mūziķu − pianistu un vijolnieku − vārdi, kas regulāri<br />

spēlējuši restorānu un viesnīcu bāros, reizēm vadot mazus orķestrus. Vijolnieka Grigorija Temko<br />

(1897?−?) vārds sludinājumos parādās jau kopš 1930. gada. Pavisam G. Temko vārds minēts 81<br />

reizi, līdz pat <strong>1940</strong>. gada 3. augustam, tātad jau pēc Latvijas okupācijas.<br />

G. Temko vārds parādās “Jaunāko Ziņu” rakstā par Rīgas kafejnīcu orķestriem 1932. gada 8.<br />

jūnijā, kur viņš nosaukts par 6 cilvēku liela orķestra vadītāju koncertos Bastejkalna laukumā (ik<br />

vakarus no 6 līdz 12). Orķestris atkaņojis operu un operešu fantāzijas, uvertīras, fokstrotus un<br />

romances. 228<br />

Pirmajos 1930. gada decembra sludinājumos minēts G. Temko orķestris restorānā “F.T.D.”,<br />

taču no 1934. gada decembra līdz pat <strong>1940</strong>. gada vasarai G. Temko vārds atrodams restorāna<br />

227 Fedja Laiviņš esot bijis plaši pazīstams kā “flažoletu meistars”. E. Zemoviča informācija.<br />

228 “Jaunākās Ziņas”, Nr. 122., 1932. gada 8. jūnijā.<br />

162

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!