Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
zināms tā instrumentārijs. Ņemot vērā, ka visbiežāk orķestris uzstājies parkā, domājams, ka tas ir<br />
bijis deju−zaļumballes orķestris.<br />
R. Piebalga džeza kapela minēta 15 sludinājumos no 1937. gada marta līdz <strong>1940</strong>. gada<br />
jūnijam. Lielākais sludinājumu skaits − 9 − konstatējams 1938. gadā. Sastāvs uzstājies Latviešu<br />
biedrībā, Mazajā Ģildē, “Uļejā”, un citur, parasti kopā ar R. Rubeņa “Jautro kapelu”. 1937. gada 13.<br />
marta sludinājumā orķestris nosaukts par “R. Piebalga akordeonu džeza−kapelu”. Diemžēl kapelas<br />
foto nav saglabājies.<br />
Spriežot pēc sludinājumos minētajām orķestra uzstāšanās vietām un orķestriem, ar kuriem<br />
R. Piebalga kapela uzstājusies, šķiet, tas ir bijis vēl viens akordeonistu deju orķestris.<br />
Jura Bernšteina deju orķestris “Jautrie Dzintarieši”, sākotnēji vienkārši J. Bernšteina<br />
deju orķestris, pavisam pieminēts 39 reizes, no 1937. gada septembra līdz <strong>1940</strong>. gada jūnijam.<br />
Intensīvākais orķestra darbības laiks bijis 1938. un 1939. gads, kad orķestris uzstājies regulāri.<br />
Nosaukums “Jautrie Dzintarieši” jeb “Dzintariešu kapela” parādās 1938. gada septembrī. Orķestris<br />
uzstājies daudz un dažādās zālēs − Latviešu biedrībā, Mazajā Ģildē, Grāmatrūpniecības biedrības<br />
zālē, Amatnieku biedrības zālē, “Uļejā”, Ziemeļblāzmā un citur. “Dzintarieši” spēlējuši kopā ar<br />
lielāko daļu no iepriekš aplūkotajām kapelām dažādās kombinācijās.<br />
Juris Bernšteins (06.02.1901−04.02.1994) ir pianista un J. Vītola Latvijas mūzikas<br />
akadēmijas profesora Jura Kalnciema vectēvs (sk. 4. pielikuma 47. attēlu). Saskaņā ar J. Kalnciema<br />
sniegto infomāciju, J. Bernšteins bijis vijolnieks un orķestru vadītājs, spēlējis arī mandolīnu. 1922.<br />
gadā dienējis Latvijas armijā, un sācis uzstāties koncertos jau no 1925. gada. 1937. gadā J.<br />
Bernšteins vadīja Rīgas pilsētas ielu dzelzceļu darbinieku biedrības stīgu orķestri, bet 1937.−1938.<br />
gadā studēja harmoniju Rīgas tautas konservatorijā pie Lūcijas Garūtas. <strong>1940</strong>. gadā J. Bernšteins<br />
spēlēja “Baložu krogā” Baložos, bet pēc Otrā pasaules kara beigām 1946. gadā vadīja džeza orķestri<br />
Latvijas PSR Arodbiedrību Centrālās Padomes strādnieku centrālajā klubā.<br />
1939. gada 12. maija sludinājumā redzams “Jautro Dzintariešu” foto. Sludinājumā<br />
izmantotais fotoattēls, kā arī vairāki citi orķestra foto ir saglabājušies J. Kalnciema ģimenes arhīvā.<br />
Attēlā redzami 7 mūziķi, kas spēlē akordeonu, vijoli, alta un tenora saksofonu, trompeti, trombonu<br />
un sitaminstrumentus (sk. 4. pielikuma 45. un 46. attēlu). Orķestra dalībniekiem ir vienāda forma −<br />
frakas ar spīdīgiem atlokiem, un tie izvietojušies pozētā kompozīcijā. Attēls ir ticis tiražēts reklāmas<br />
nolūkiem, par ko liecina uzraksts attēla otrajā pusē: “Jautrie Dzintarieši koncertiem un dejām.<br />
Augstcienībā J. Bernšteins. Tel. 92233”. Atklātne iespiesta R. Skujiņa tipogrāfijā, Rīgā, Tērbatas<br />
ielā 6/8. Savukārt otrajā attēlā mūziķi sēž vienā rindā aiz 7 nošu turētājiem, uz kuriem lasāms<br />
uzraksts “Dzintarieši”, iniciāļi “J. B.” un attēlota lira. Redzamais instrumentārijs ir nedaudz<br />
153
Change language