Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
konstatējami tikai daži mūziķu vārdi. Domājams, ka šajā laikā spēlētā, par džezu sauktā mūzika<br />
pēc savas būtības ir bijusi tuvāka salonmūzikai, turklāt tā bieži asociēta ar troksni, haosu un<br />
nepiedienīgu uzvedību.<br />
• “Deju orķestru” posms aptver laiku no 1926. nogales līdz 1929. gadam. Šajā laikā konstatējams<br />
liels sludinājumu skaita pieaugums avīzē “Jaunākās Ziņas”, kā arī liels daudzums deju orķestru<br />
(vairāk nekā 60). Domājams, ka šajā posmā atskaņotā mūzika ir ietvērusi džeza elementus lielākā<br />
mērā, par ko liecina fotogrāfijās redzamie orķestru sastāvi, turklāt posma sākums sakrīt ar<br />
diksilenda stila uzplaukumu ASV. Džezs tiek saistīts ar izklaidi − valdošo deju modi, par ko<br />
liecina orķestru darbības izteikti sezonālais raksturs (visintensīvākā orķestru darbība decembrī un<br />
februārī), kā arī dominējošais patēriņš dažādos sarīkojumos un ballēs. Raksturīgi 6 − 7 mūziķu<br />
lieli sastāvi ar jauktu − džeza orķestra un salonkapelas instrumentāriju, tiek uzsvērts džeza<br />
eksotisms un “amerikānisms”, kas izpaužas saksofonu un bandžo dominantē orķestru attēlos, kā<br />
arī orķestru eksotiskajos nosaukumos angļu valodā, kuros bieži sastopami vārdi “banjo”, “dancing<br />
band” un “jazzband”. Atskaņotajā repertuārā bez populārajām modes dejām čarlstona un fokstrota<br />
konstatējami arī džeza skaņdarbi. Džeza attīstību šajā posmā iespaido skaņu kino parādīšanās −<br />
pirmās Latvijā demonstrētās skaņu filmas ir saistītas ar džezu. Sabiedrībā paplašinās interese un<br />
izpratne par džezu, par ko liecina pirmais analītiskais raksts par džezu Latvijā − K. Paucīša “Kas<br />
ir džezbends?” 1926. gadā, kurā viens no galvenajiem džeza elementiem tiek minēts aranžējums<br />
un par džeza orķestra paraugu minēts ASV P. Vaitmena orķestris. Posma beigās džeza attīstību<br />
Latvijā maina pasaules ekonomiskās krīzes iestāšanās 1929. gadā.<br />
• Krīzes posms aptver laiku no 1930. gada līdz 1935. gadam. Pasaules ekonomiskās krīzes iespaidā<br />
jūtami samazinās izklaidējošās mūzikas − džeza patēriņš, par ko liecina sludinājumu skaita<br />
kritums. Publikācijās sāk parādīties jauni orķestru nosaukumi, orķestri tiek saukti to vadītāju<br />
vārdos, kas ļauj secināt par jaunas, kvalitatīvi citas attieksmes veidošanos, kurai būtiska ir<br />
kvalitāte (konkrēti mūziķi un to vadītie orķestri). Mainās džeza patēriņš − parādās džeza koncerti<br />
akadēmiskās zālēs. Šī parādība saistāma ar komponista un aranžētāja Jāņa Vītoliņa darbību, kas<br />
pēc atgriešanās no ASV 1932. gadā nodibina simfodžeza orķestri “La-Si-Do”, pirmo reizi Latvijā<br />
atskaņojot arī Dž. Gēršvina “Rapsodiju blūza stilā” un aizsākot simfodžeza tradīciju Latvijas<br />
džezā. Pateicoties J. Vītoliņa darbībai, džezs Latvijā zināmā mērā nonāk kvalitatīvi jaunā statusā,<br />
jūtami mainot sabiedrības attieksmi pret to. Šā posma fotoattēli ļauj identificēt mūziķus un<br />
orķestru sastāvus. Konstatējami divu veidu orķestru sastāvi: gan tā sauktais simfodžeza orķestris,<br />
kas faktiski ir simfoniskā orķestra sastāvs, papildināts ar saksofoniem un ritma sekciju, gan jaukta<br />
tipa džeza orķestris − kapela 6 līdz 10 cilvēku sastāvā ar ļoti plašu instrumentāriju. Saglabājušās<br />
234
Change language