Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
vulgārs, tam nav mūsu mākslas ideālistiskā pamattoņa, bet džess ir vitāls, un roku uz sirds<br />
− vai ir kāds no mums, kuru džess vēl nebūtu saģiftējis?”<br />
Nobeigumā rezumējot, J.Vītoliņa rakstā ir mazāk vārdu un sīkāku faktu skaidrojumu nekā<br />
K. Paucīša rakstā, taču kopējā izpratne par džezu ir daudz pareizāka un objektīvāka. Tas attiecas gan<br />
uz orķestra sastāva (instrumentārija), gan tā funkciju un spēles manieres aprakstu. Ļoti svarīgs fakts<br />
ir improvizācijas kā džeza mūzika sastāvdaļas pieminēšana un aprakstīšana. Tomēr galvenais ir<br />
raksta autora neitrāli labvēlīgā attieksme pret šo mūziku. J. Vītoliņš bija viens no vadošajiem<br />
mūzikas kritiķiem Latvijā, un šāda viņa attieksme pret džezu, domājams, ir atstājusi iespaidu uz tā<br />
laika mūzikas sabiedrību.<br />
Tomēr savā 1934. gadā izdotajā “Mūzikas vēsturē” J. Vītoliņš par džezu nemin ne vārda.<br />
3.3.5. Jēkaba Graubiņa šķirkļu “džess” un “džesbends”<br />
Latvijas konversācijas vārdnīcā (1931) analīze<br />
Džezs ir pieminēts arī lielākajā un nozīmīgākajā 30. gadu Latvijas enciklopēdijā −<br />
Konversācijas vārdnīcā, kur 4. sējumā zem šķirkļa “džess” lasāms:<br />
“Džess (angl. Jazz), Amerikā kopš 1914 attīstījusies īpatnēja deju mūzika, kurā nēģeru<br />
tautas mūzikas elementi: untumaini, sinkopēti ritmi − daudzu un dažādu sitamo<br />
instrumentu pastiprināti, intonācijas svārstības (“pāršļūdēšana” no vienas skaņas uz otru),<br />
apvienojušies ar eiropiešu mūzikas harmoniku un pa daļai arī melodiku. Pusmežonīgais dž.<br />
nāca kā reakcija eiropiešu mūzikas pārsmalcinātībai un ir jau ietekmējis daudzus modernās<br />
mūzikas darbus (Stravinskis, Hindemits, Kšeneks, Kerns, Gross, Milo, Satī, Šūlhofs,<br />
Weills).”<br />
Šajā pašā sējumā lasāms arī šķirklis “Džesbends”:<br />
“Džesbends (Jazz-Band), džesa (sk.) orķestris, kur pārsvarā pūšamie un sitamie instrumenti.<br />
Sākumā dž-dā liela loma piekrita brīvai improvizācijai (orķestros ar mazu dalībnieku skaitu<br />
to praktizē arī tagad), bet džesa mūzikai attīstoties un pieņemot kulturālākus veidus, kā arī<br />
pieaugot orķestrantu skaitam (Amerikā nav retums dž. orķestri ar 100 dalībniekiem),<br />
improvizācija bij jāizslēdz. Dž. izveidošanā lieli nopelni P. Uaitmenam (Whiteman) ZAS<br />
Valstīs. Viņa orķestrī, kas skaitās par “klasisku” dž., ir 36 instrumenti, ko spēlē 22 mūziķi:<br />
2-3 vijoles (sev. gadījumos pastiprinātas līdz 8), 2 kontrabasi (vai tubas), 2 trompetes (1<br />
mainās ar flīgelragu), 2 bazūnes (1 mainās ar eufoniju), 2−3 mežragi, 3 saksofoni (mainās ar<br />
99
Change language