Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

atrodams arī vācu džeza vijolnieka Helmuta Zaharias (Helmut Zacharias) orķestra ieskaņojumos
1941. gadā Berlīnē. 318
Stilistiski A. Graso kvarteta ieskaņojumos ir dzirdams ļoti profesionāli un meistarīgi spēlēts
tā sauktais “čigānu” džezs Džango Reinharda (Django Reinhardt) manierē. 319
Visi šie ieskaņojumi tikuši izdoti platēs un bijuši brīvi pieejami publikai. Viena no
lielākajām problēmām, pētot agrīnos ieskaņojumus, ir datēšana, jo diemžēl pagaidām nav atrasti
dokumenti par to veikšanas laiku, sastāviem, utt. Arī autora izveidotā matriču uzskaites tabula
diemžēl nevar kalpot par pamatu datējumam, jo rāda tikai matriču uzskaites secību, kas ne vienmēr
ir atbildusi ieskaņojumu veikšanas secībai. Tomēr šī tabula var kalpot kā indikatīva informācija par
to norises gaitu pēc kārtas. Dažas skopas ziņas iespējams atrast Helmāra Rudzīša un citu dalībnieku
atmiņās. Galvenie avoti, pēc kuriem var mēģināt datēt ieskaņojumus, ir “Bellaccord Electro”
katalogi un Latvijas radiofona programmas. Diemžēl arī katalogiem bieži nav ticis norādīts gads,
līdz ar to iespējams tikai aptuvens datējums, kataloga informāciju salīdzinot ar radiofona
programmām. 320 “Bellaccord” ieskaņojumu datējums un mūziķu personālijas ir nākotnes pētījumu
uzdevums. 321
5.1.2. S. Aldjanova orķestra ieskaņojumi
Pēc “Bellaccord Electro” orķestra viens no biežāk ieskaņotajiem sastāviem bija S.
Aldjanova orķestris. Matriču uzskaites tabula rāda, ka šis orķestris bieži dublējis “Bellaccord
Electro” orķestra ieskaņojumus, tikai instrumentālā versijā. Šā orķestra vadītājs bija Jaša Levensons
– ebreju vijolnieks un orķestra vadītājs, kurš uzstājās ar pseidonīmu “Aldjanovs”.
318 Helmuth Zacharias und seine Solisten. “Bei Dir war es immer so schon”. CD “Swing tanzen verboten”, disc 1, track
17.
319
Lai arī Trešā Reiha laikā džezs oficiāli bija aizliegts, taču tas faktiski attiecās tikai uz repertuāru – nedrīkstēja spēlēt
amerikāņu mūziku. Tā laika vācu šlāgeris daudzos gadījumos stilistiski neatšķiras, un bieži var tikt definēts kā džezs.
Tas pats attiecas uz tā saukto „čigānu džezu”. Protams, uz vācu autoru mūziku aizliegums neattiecās. Sīkāk par
populāro mūziku Vācijā 30.−40. gados sk. A. B. Васильченко.““Лили Марлен” и другие. Эстрада Третьего рейха”.
320
Piemēram, 1935. gada katalogā varam atrast “Šņāc(i), Minna”,”Veco ratiņu”, “O sole mio” un “La Paloma”. Šķiet,
ka pārējie tekstā minētie ieskaņojumi ir tikuši veikti pēc 1935. gada.
321 Tā laika preses izdevumos tikpat kā nav atrodama Latvijā veikto ieskaņojumu − skaņuplašu kritika. Viens no retiem
izņēmumiem ir raksts “Ieteicamas skaņu plates dejām”, kas publicēts deju pedagoga M. Grebzdes izdotajā žurnālā
“Vadonis deju valstī. Žurnāls deju mākslai un viesīgai sadzīvei” 1934.g. oktobrī/janvārī, Nr. 2. Rakstā kritiski aplūkoti
Latvijas skaņuplašu firmu ieskaņotie deju skaņdarbi no profesionāla dejotāja viedokļa, analizējot skaņdarbu ātrumu,
ieskaņojuma kvalitāti utt.
202