Latvijas+dzeza+vesture+1922-1940

Ar samērā lielu pārliecību var teikt, ka pirmo ieskaņojumu autors ir Džeks Mihaļickis, tomēr
pārējo identitāte vēl ir turpmāko pētījumu uzdevums. Minētais mūziķu sastāvs − “J. Šulcs,
R. Tikanovs, V. Troics” rāda atšķirīgu trio sastāvu. Neskaidrs ir arī datējums − ja pieņemam, ka
matriču uzskaitījums rāda ieskaņojumu veikšanas secību, tad rodas jautājums par skaņdarba “No
robežas līdz robežai (koris no “Klusās Donas”)” ieskaņojuma veikšanas laiku − maz ticams, ka šāds
skaņdarbs būtu ticis ieskaņots vācu okupācijas laikā.
Pianists Rūdolfs Tikanovs, kurš ir minēts gan kā aranžētājs, gan pianists, pēc dažām ziņām,
ir bijis Dž. Mihaļicka skolnieks. 253 Pirmo reizi R.Tikanova vārds lasāms avīzē “Сегодня Вечером”
1938. gada 19. jūlijā (Nr. 160) publicētajā rakstā par H. Šmita benefici, kur viņš minēts kā “Korso”
orķestra mūziķis. 1940. gada 3. aprīlī Tikanova vārds parādās restorāna “Alhambra” sludinājumā
“Jaunākajās Ziņās”: “Dzied un spēlē Miss Elise un Rudi Tikanoff”.
Ja Tikanovs tiešām ir bijis Mihaļicka skolnieks, tad nebūtu grūti izskaidrot viņa dalību
vēlākajā Bāra trio sastāvā − tā kā Mihaļickis bija gājis bojā, Tikanovs, kurš bija pēc tautības krievs
(tātad nebija apdraudēts), turpināja spēlēt sava skolotāja vietā. Savukārt saksofonists un klarnetists
Johans Šulcs ir viens no Rīgas kafejnīcu mūziķiem, kurš darbojās jau 30. gados − viņa vārds (kopā
ar Tikanovu) minēts saistībā ar J. Levensona orķestri “6 Aldjanovi”.
Kaut arī Bāra trio mūziķu identitāte vēl jāprecizē, tomēr jāsecina, ka šie ieskaņojumi ir ļoti
nozīmīgi Latvijas džeza vēsturē. Neapšaubāmi, ka to veicēji bija mūziķi, kas savu profesionālo
darbību bija sākuši jau 30. gados un, visticamāk, jau toreiz spēlējuši tādā veidā, kāds dzirdams
minētajos ieskaņojumos. Tikai sagadīšanās dēļ ieskaņojumi veikti jau Latvijas okupācijas laikā.
Tomēr tas nemazina šo ieskaņojumu – vienu no Latvijas pirmajiem džeza paraugiem – vērtību. 254
Stilistiski Bāra trio ir līdzīgi Benija Gudmena trio ieskaņojumiem. Pēc Mārtiņa
Saulespurēna atmiņām, 1940. gadā šim sastāvam jau esot bijis sarunāts kontrakts par spēlēšanu
Šveicē, kalnu kūrortos, tieši šādā “Benija Gudmena tipa sastāvā” (pievienojoties vibrafonistam Ed.
Ābelskalnam), taču padomju okupācija visam esot pārvilkusi svītru. 255
Dž. Mihaļickis pieminēts H. Rudzīša atmiņās (Rudzītis, 1997:143). Mihaļicka spēli Oto
Švarca kafejnīcā 1940. un 1941. gadā atceras arī režisors Oļģerts Kroders, it īpaši viņa
253 Autora intervija ar A. Dreiblatu, 07.10.2009.
254 A. Dreiblats atceras, ka vismaz daži no šiem ieskaņojumiem tolaik bijuši ļoti populāri − it īpaši “Bukareste”, kas ir
enerģisks, svingojošs fokstrots. Autora intervija ar A. Dreiblatu, 07.10.2009.
255
Autora intervija ar M. Saulespurēnu, 21.11.2008.
172