LATVIJAS ZINĀTŠU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

LETONIKAS I KONGRESS“integrçt” zem letoniskas cepures. Ir jâturpina attîstît konkrçtas nozares — Latvijasvçsturi, valodniecîbu, kultûrvçsturi, ideju un zinâtnes vçsturi, mâkslas un literatûrasvçsturi, folkloristiku, etnoloìiju un citas, jo profesionâlisms visspilgtâk spçj izpaustiesðaurâs, definçtâs nozarçs. Diez vai letonistiku drîkstam traktçt kâ jaunu, vienotuzinâtnes nozari — tâ ir un paliek nozaru kopums, interdisciplinârs saistelements. No ðîviedokïa diez vai saprâtîga bûtu visu humanitâro zinâtòu pçtniecisko institûtumehâniska apvienoðana vienotâ letonikas institûtâ. Saskares punkti jâmeklç uninterdisciplinârie pçtîjumi jâveicina, taèu neiznîcinot atseviðíu disciplînu pamatus.Piebildîðu, ka pat Latvijas vçstures pçtniecîba kopumâ, arî valodniecîba (daþossociolingvistiskajos aspektos vai terminoloìijas izstrâdç) u.tml. nereti iziet ârpusletonistikas ietvariem.3. Letonistikas mçríiem jâbût sabiedrîbai izprotamiem, tuviem, plaði popularizçtiem,taèu nozare nedrîkst bût angaþçta, politizçta, ar populistisku pieskaòu un jauiepriekð izdomâtiem secinâjumiem, kas atbilstu paðreizçjâs valdîbas nostâdnçm vaisabiedrîbas ðîbrîþa noskaòojumam. Te piemçru râda Vçsturnieku komisija, Valstsvalodas komisija, tomçr nevar apgalvot, ka visi to paspârnç radîtie sacerçjumi bûtugluþi brîvi no politiskas konjunktûras elementiem. Letonistiem jâdomâ ne tikaiðîsdienas, bet arî rîtdienas kategorijâs, jâraugâs ne tikai atpakaï, bet arî uz priekðu,nav jâsankcionç acumirklîgas noskaòas un pat plaðâs aprindâs izplatîti aizspriedumi,bet jârada plaðs, uz pçtîjumiem un objektivitâti balstîts viedoklis, ir jâaudzinasabiedrîba. Letonistiem jâizvçlas vçrienîgâki mçríi nekâ projektu (grantu) summçðanavien — varbût datubâzes par valodu, vçsturi, varbût jaunas enciklopçdijas “Latvija unlatvieði pasaulç” veidoðana, fundamentâlu monogrâfiju sacerçðana (arî sveðvalodâs),latvieðu diasporas vçstures un sasniegumu apzinâðana, lîdzdalîba precîzu izziòukrâjumu veidoðanâ (sal. [21]), u.tml.4. Nâkamajam Letonikas kongresam jâbût îsteni starptautiskam. Jâdomâ, pirmkârt,par stabilâm saitçm ar lietuvju, igauòu, somu, citzemju kolçìiem, jâdomâ par linguafranca, kuru kongresâ varçtu lietot lîdzâs latvieðu valodai. Latvijas un Lietuvas forums2005. gada septembrî Kauòâ bija pirmais, samçrâ ðaura rakstura eksperiments, taèujâiesaista vairâk speciâlistu no daþâdâm nozarçm. Vairâk jâpublicç raksti citzemjurecenzçjamos izdevumos, lai zinâtnes pasaulei parâdîtu Latvijas, letonistikas bûtiskâkossasniegumus, lai Latvijas zinâtnes veikums nostâtos lîdzâs Latvijas kultûras unmâkslas jau aprobçtajam veikumam.5. Jârosina veidot starptautisku fondu letonistikas pçtîjumu atbalstam, piesaistottam Vâcijas, Somijas, Zviedrijas, Polijas u. c. valstu institûcijas. To varçtu nosaukt,piemçram, izcilâ vâcu filozofa apgaismotâja J. G. Herdera (1744–1803) vârdâ, kurð,Rîgâ strâdâdams (1764–1769), pirmais rosinâjis pçtît latvieðu folkloru. Fondam varçtumçìinât piesaistît Vâcijas valsts un akadçmiskâs institûcijas.149