LATVIJAS ZINĀTŠU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA[16], bet gan kâ Rîga kopumâ. Un te bija ne tikai Ðteinhauers un pirmâs “latvieðunacionâlâs cîòas“ 18. gs., bet arî pirmais latvieðu ârsts — dabaszinâtnieks, farmaceits,íîmiíis Dâvids Hieronîms Grindelis no latvieðu mastu brâíeru, brâïu draudzçmpiederîgo Grunduïu dzimtas [17]. Bet vai V. Ostvalds, F. Canders, P. Valdens,S. Eizenðteins, A. Bîlenðteins, Stenderi arî nebûtu iekïaujami letonistikas studijâs?Manuprât, bûtu. Un te nonâkam pie Rietumeiropas amatnieku, pilsçtnieku imigrâcijasLivonijâ jau kopð viduslaikiem, pie Kurzemes hercogistes fenomena, un atgâdinâðuvarbût epizodisku faktu, ka amatnieki Sçlijâ 17. gs. nâca no valoniem un tie te izmira1710. gadâ “lielajâ mçrî” [18] — vai tie bûtu zuduði gluþi bez pçdâm?Ðodien gandrîz vai nepiedienîgi ðíiet runât par Krievijas un krievu ietekmi uzlatvieðu nâcijas veidoðanos un attîstîbu. Taèu ignorçjama, piemçram, nebûtuPçterburgas loma tieði latvieðu politiskajâ, kultûras un zinâtnes vçsturç — minçðu tikaiatslçgas vârdus — “Pçterburgas Avîzes”, Kr. Valdemârs, J. Alunâns, Baumaòu Kârïa“Dievs, svçtî Latviju”, pirmie profesionâlie latvieðu mûziíi un gleznotâji, zinâtnieki,Latvieðu Pagaidu Nacionâlâ padome u.c. Turklât caur Pçterburgu latvieðos ir nâkuðasarî Rietumeiropas ietekmes, kuru pieejamîbu dzimtenç 19. gs. zinâmâ mçrâ kavçjaBaltijas vâcieði [19]. Ðo ietekmju izvçrtçjumam arî jâbût vismaz akadçmiskâsletonistikas lokâ, un ir tikai apsveicami, ka ðajâ letonistikas kongresâ tik plaði tiekrisinâtas arî Latvijas vecticîbnieku problçmas [20]. Pçterburgas jautâjums ir daïa noplaðâkas problçmas, latvieðu trimdas fenomena — vçsturisku apstâkïu dçï Latvijaskultûra, latvieðu kultûra un pats Latvijas jçdziens lielâ mçrâ veidojies ârpus Latvijas,tâ ir allaþ aktuâlâ mûsu diasporas problçma.Nobeigumâ gribçtu izsacît daþas vispârçja rakstura piezîmes diskusijai.1. Letonikas valsts pçtnieciskâ programma, kurai paðreiz itin kâ pieðíirts prâvsvalsts finansçjums, kuru aprûpç Latvijas Zinâtòu akadçmija, pagaidâm ir paredzçta uztrim gadiem, ar garantçtu valsts finansçjumu. Bet ko tâlâk? Manuprât, pareizi bûtunostiprinât atziòu, ka ðî nozare (nevis konkrçta programma, bet tieði pati nozare vainozaru kopums letonistika (!) ir arî turpmâk obligâti finansçjama kâ Latvijai bûtiskajoma, jo tâs finansiâlos pamatus daudzinâtie Eiropas fondi nenodroðinâs. Pamatatziòaijâbût: Latvijas valdîbai jânodroðina latvieðu valodniecîbas, Latvijas vçstures, kultûrvçsturesun lîdzîgu nozaru harmoniska attîstîba augstâ lîmenî un arî letonikas kâvirskomponenta attîstîba, jâveicina jaunu speciâlistu izaugsme starptautiskâ lîmenî.Letonistikas pçtîjumiem jâbût mûsu identitâtes izpratnes pamatâ.Letonistikai jâbût ne tikai latvieðu valodniecîbas, Latvijas vçstures, etnogrâfijas unvisu citu nozaru mehâniskai summai, bet ðo nozaru superpozîcijai, ar interdisciplinâruraksturu; ne tikai summçt, bet integrçt uz plaða empîriska, avotos balstîta, pârbaudîta,izvçrtçta materiâla pamata, jâiedibina cieðâki kontakti daþâdu nozaru pçtnieku starpâ.2. Taèu bûtu nopietna kïûda letoniku vai letonistiku izmantot kâ modes vârdulielâka finansçjuma “izsiðanai” un visas humanitârâs zinâtnes Latvijâ birokrâtiski148