LATVIJAS ZINĀTŠU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

LETONIKAS I KONGRESSTaèu tas atkal ir vçstures un valodas paradokss. Ilgi ir valdîjis triviâls viedoklis, kaar lietuvjiem latvieðus saista valodas, izcelsmes, “asiòu” kopîba, ar igauòiem — tikaivçstures kopîba, taèu nupat sâk argumentçt, ka latvieðu nâcijas substrâts ir protofinni(sensomi), kas pâròçmuði indoeiropieðu (baltu) valodu un ìençtiski, gçnu ziòâ latvieðiesot tuvâki somiem, igauòiem, lîbieðiem nekâ lietuvjiem, ko itin kâ apstiprina jaunâkietieði gçnu kombinâciju pçtîjumi, tiesa, vçl nedaudzi un ne gluþi izstrâdâti. Vulgârirunâjot, “latvieði ir baltiski (lietuviski) runâjoði somi”. Vçl pâragri runât par t. s.genogrâfijas projektu (individuâlu cilvçku un atseviðíu etnosu pârstâvju X- un Y–hromosomu DNS paraugu datoranalîzes) îstenojamîbu un pamatotîbu, ko pçdçjâ laikâplaði popularizç britu (Oxford Ancestors) un amerikâòu (National Geographic unIBM) pçtnieki. Ja tie attaisnotos, varçtu gût pavisam jaunus priekðstatus arî par baltutautu migrâcijas ceïiem tâlâ senatnç un noskaidrot, vai arî baltu (resp. latvieðu) “klanumâte” ir bijusi Ievas septîtâ meita — Ulrike no Austrumâfrikas. Pagaidâm tas vçl irhipotçþu lîmenî, taèu nav izslçgts, ka pçc pâris desmitiem gadu genogrâfija kïûs parvispâratzîtu metodi etnoìençzes problçmu risinâðanai. Igaunijas ZA prezidents,jaunais LZA ârzemju loceklis R. Villems ir viens no ðîs pieejas entuziastiem.Ðâ vai tâ, mçs, latvieði, esam paðâ Baltijas vidû un esam cieði saistîti gan arlietuvjiem, gan ar igauòiem. Varbût ðî pati ìençtiskâ latvieðu nâcijas saðíeltîba irdramatiski ietekmçjusi arî mûsu nacionâlo raksturu, un tâ ir arî etnopsiholoìijasproblçma, integratîva problçma. No ðî viedokïa — atkârtoju — letonistikai ir jâbûtsaistîtai gan ar baltistiku, lituânistiku, gan ar somugristiku, ietverot tajâ ne tikai lîbieðukomponentu, bet arî dziïâkus senvçstures slâòus. Ierosinu nâkamajâ, XI Baltijasintelektuâlâs sadarbîbas konferencç 2007. gadâ Rîgâ izvçrst dziïâku starptautiskudiskusiju par ðo problçmu. Un arî pamazâm iekïaut letonistiku indoeiropeistikaskopçjo pçtîjumu straumç kâ îpatnçju sastâvdaïu.No letonistikas nedrîkst izslçgt ne lîbieðu problçmu, nedz arî aspektus, kas saistîtiar Baltijas vâcu un Rietumeiropas ietekmçm. Par letonistikas bûtisku sastâvdaïujâkïûst arî Rîgas vçsturei, bet Rîgâ garus gadsimtus dominçja vâcieði. Vâcu ietekmeLatvijas vçsturç, kristietîbas vçsture Latvijâ (ieskaitot brâïu draudzes), arî zviedru,poïu, krievu ietekme varçtu kïût par dziïâku interdisciplinâru pçtîjumu objektu (netikai literatûras, mâkslas vçsturç vien), bet plaðâkâ aspektâ — par Latvijas“eiropeizâciju” un par mûsu kultûras sinkrçtisko raksturu.Ne tâdçï, ka esam kïuvuði par Eiropas Savienîbas dalîbvalsti, bet tâdçï, ka ðo“eiropeizâciju” diktçja Latvijas, Baltijas vçstures objektîva loìika. Jau 1817.–1819.gadâ Kurzemes Literatûras un mâkslas biedrîbas organizçtajâs diskusijâs par latvieðunâkotni pçc dzimtbûðanas atcelðanas ieskanas ðie eiropeizâcijas un nâcijas “bût vainebût” motîvi (K. Vatsons, K. Elverfelds u.c.). Latvieðu nâciju un Latvijas saturu irveidojuði ne tikai zemnieki, bet arî amatnieki, muiþa, pilsçtu norises. Rîgas vçstureLatvijas vçsturç un letonistikâ traktçjama ne tikai kâ Jâòa Strauberga “latviskâ Rîga”147