LATVIJAS ZINĀTŠU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBApirkstiem: nedrîkst!” Jo nebija vçl likumdoðanas, nebija Zinâtniskâs darbîbas likuma.Nu tas ir. Tagad ir nâkamais etaps. Pieòemtais Zinâtniskâs darbîbas likums prasavairâk nekâ desmit jaunus vai koriìçtus Ministru kabineta noteikumus. Tie irjâpieòem, âtri jâpieòem, likuma pârejas noteikumos tam ir dots pusgads, bet uz ðo rîtuvçl bija tâda situâcija, ka nauda it kâ ir un tajâ paðâ laikâ nav. Vçl sareþìîtâk —2003. gadâ sakarâ ar Latvijas iestâðanos Eiropas Savienîbâ tika samazinâts zinâtnesbudþets. Un izrâdâs, ka ðis samazinâtais budþets iegâja pamatbâzç un ietekmçja ðâgada zinâtnes pamatbudþetu. Un gada apgrozîbâ mums faktiski tagad ir mazâk naudas,nekâ bija pagâjuðâ gadâ. Bet politiíi saka: ir vairâk. Zinâtnieki prasa: kur ir nauda?Politiíi saka: bûs, ja izlietos papildus pieðíirto. Paldies Dievam, politiíiem bijataisnîba.Es gribçtu runât vçl par vienu lietu, kas zinâtniekus uztrauc. Ir tâda sajûta, kamûsu valstî aug bailes no korupcijas zinâtnes finansçðanâ. Un tâdçï daudzi procesi arprojektiem, ar finanðu pieteikumiem virzâs it kâ labâk, ja lçnâk un sareþìîtâk. Kaut vaitas piemçrs, kad mçs ðâ gada 1. ceturksnî seðâm Latvijas augstskolâm nevarçjâmpârskaitît zinâtnes budþeta lîdzekïus, kas tâm pienâkas saskaòâ ar konkursu, tikaitâpçc, ka nevarçja attiecîgi sakârtot kontus Valsts kasç, tâdçï ka nebija skaidrs, kur unkâ nauda virzâs, un nebija skaidrs, kam par ðo procesu galu galâ ir jâatbild. Uz ðo brîdiðis jautâjums ir tikai daïçji atrisinâts.Un tâdu piemçru ir daudz. Lîdz ar to vajadzîgi ðie labojumi Ministru kabinetanoteikumos un nolikumos, lîdz rudenim tas ir jâizdara. Bet tas nozîmç, ka lîdzrudenim mums arî jâpagaida uz to bâzes finansçjumu, kurð ir iestrâdâts ðajos 2,5miljonos. Un tajâ paðâ laikâ nedrîkst aizmirst, ka mums jau ir jâpiesaka 2006. gadafinanðu izlietojums, ieskaitot arî ðos jaunos papildlîdzekïus. Tâtad darbs bûs visiem.Es gribçtu sacît, ka ir jâapzinâs — zinâtnes kritums nabadzîbâ ðogad bûs apstâjies.Eiropas Savienîbas struktûrfondi ïauj mums iepirkt jaunu aparatûru, Letonikasprogrammai pagâjuðâ gada beigâs atradâs papildus 200 000 latu, ârpus zinâtnesbudþeta, kas bija bezprecedenta gadîjums, patîkams, protams. Emeritçto zinâtniekugranti pagâjuðâ gada beigâs pieauga par vairâk nekâ 30 procentiem, ðogad arî irparedzçti ðie lîdzekïi un pieaugumam vajadzçtu turpinâties. Doktorantiem ir pieejamasarî Eiropas Savienîbas subsidçtâs stipendijas un daudz kas cits.Un tâdçï jo vairâk mums ir nepiecieðama jauna domâðana un pieeja zinâtnei, jomums beidzot ir skaidri jâpamato, cik un kur zinâtnç ir jâinvestç. Un te nav jâgaida neuz Briseli, ne uz to, ko domâ mûsu valdîba vai Saeima. Iniciatîva jârada paðiem.Skaidri jâpasaka, kâdas ir mûsu galvenâs prioritâtes tuvâkiem gadiem, un, galvenais,cik ðo prioritâðu realizâcijâ mçs vçlamies investçt. Un ðeit zinâtnei ir uzkrâta zinâmapieredze, jo atðíirîbâ no Latvijas tautsaimniecîbas zinâtnei prioritâtes pastâv jau turpatdesmit gadus. Tas, protams, nenozîmç, ka nav jâplâno darbs nosacîti neprioritârajâszinâtnçs, kuras netika iekïautas ðajâs daþâs pirmajâs. Bet arî ðo nozaru ietvaros ir jâbûtsavâm iekðçjâm prioritâtçm.132