LATVIJAS ZINĀTŠU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

LZA SENÂTA DARBÎBAKopð 1987.–1993. gada, kad izveidots visu Latvijas krasta joslu aptveroðs krastaìeoloìisko procesu monitoringa staciju tîkls, kas “nosedz” ap 40% no krastukopgaruma, ar instrumentâlâm metodçm un aprçíiniem iespçjams noteikt atseviðíugadu laikâ notikuðâs krastu izmaiòas, to raksturu, intensitâti, attîstîbas trendus unprognozçt konkrçto krasta posmu ilgtermiòa (30–50 gadi) sagaidâmâs izmaiòas,noteikt zaudçjumus.2005. gada janvâra orkâns salîdzinâjumâ ar 1969. gada stipro vçtru bija ilgstoðâksun spçcîgâks, lai gan vçja maksimâlais âtrums nebija lielâks (30–32 m/sek). Tomçr2005. gadâ vçjuzplûdu ûdenslîmeòi visâ Latvijas piekrastç bija visaugstâkie 100–120gadu laikâ, kopð notiek jûras ûdenslîmeòu novçrojumi, un arî visilgâkie. 23–24stundas ûdenslîmenis bija par 1 m augstâks, bet 7–8 stundas tas pârsniedzis 2 matzîmi. Tâpçc ir arî tik ievçrojami zemo teritoriju applûdumi Rîgas lîèa dienvidupiekrastç, daïçji arî Vidzemes krastâ. Parastajâs vçtrâs (1993., 1999., 2001. g.) maksimâlieûdenslîmeòi (1,5–1,8 m ) tika sasniegti îslaicîgi, tikai daþas stundas.Ilgstoði dominçjot dienvidrietumu, rietumu vçju virzienam pie ekstremâli augstiemûdenslîmeòiem, jûras pamatkrasta noskaloðana aptvçra 40% no krasta lînijas kopgaruma(Nida-Liepâja-Ventspils-Liepene, Kolkasrags, Saulkrasti-Salacgrîva). Ap 200km garumâ krasts tika noskalots vidçji 3–5 m, vietâm lîdz 20–30 m platumâ,izveidojot nepârtrauktu stâvkrastu joslu. Parastajâs spçcîgajâs vçtrâs (1993., 1999.,2001. g.) krastu noskaloðana notika 30–60 km garumâ, vidçji par 3–5 m (maksimâli10–18 m), kopumâ noskalojot 8–15 ha.Prognozçtie 2005. gada orkâna laikâ no krasta jûrâ ieskalotâ materiâla apjomisasniedz 4–6 (9–11) milj. m 3 , kas ir 4–5 reizes vairâk nekâ parastajâs spçcîgajâs vçtrâspçdçjo 10–12 gadu laikâ.Galvenie postîjumi: Pilnîgi vai daïçji (60–80%) noskalotas priekðkâpas > 30 km kopgarumâ(Jûrmalâ, Daugavgrîvas salâ, Vecâíos, Vitrupç, Salacgrîvâ u.c). Nepiecieðami kârklustâdîjumi. Daugavgrîvas salâ 0,5 km garâ frontç viïòu pârrauta kâpu josla, appludinâtazemâ teritorija lîdz Daugavgrîvas apbûvei — vietai, kur atradâs jûras krasts pirms 300gadiem, atjaunojas lagûna. Daïçji sagrautas krasta hidrotehniskâs aizsargbûves Daugavgrîvâ, Skultç,Jûrmalâ, Pâvilostâ, Papç. Vairâkâs vietâs Vidzemes krastâ (Skulte-Salacgrîva) un gar atklâto Baltijas jûrupârrauti vai bîstami apdraudçti vietçjâs nozîmes ceïi, Saulkrastos — atkârtoti apdraudçtaðoseja Via Baltica .175