LATVIJAS ZINĀTŠU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAsakarâ ar Baltijas vâcieðiem). Tikai ðâda toleranta, godîga, objektîva pieeja darîs mûsuletonistu koncepcijas starptautiski pieòemamas.Bet letonistikai ir jâkïûst par baltistikas, indoeiropeistikas sastâvdaïu. Diez vaivaram atïauties, Imanta Ziedoòa dzejas grâmatas virsrakstu izmantojot, par devîziizvçlçties: “Es ieeju sevî”, kïût par zinâtni paðu lietoðanai, iekðçjâm vajadzîbâm.Letonistikai — vismaz vairâkos bûtiskos aspektos — ir jâveidojas kâ baltistikas undaïçji arî somugristikas sastâvdaïai. Pati latvieðu nâcija tapa 16.–18. gs. no ðajâteritorijâ kâdreiz dzîvojuðâm piecâm tautâm jeb ciltîm — letgaïiem, zemgaïiem,kurðiem, sçïiem un valodas ziòâ krasi atðíirîgajiem lîbieðiem. Atseviðío cilðu nostâjapret vâcu krustneðiem, iebrucçjiem 12.–13. gs. bija visai atðíirîga. Mçs itin kâatzîmçjam 22. septembrî Baltu vienîbas dienu, taèu aizmirstam, ka tolaik letgaïi gâjakopâ ar vâcieðiem pret baltu tautu — lietuvjiem, un zemgaïi lietuvjiem pievienojâstikai Saules kaujas pçdçjâ brîdî, kad krustneði jau bija satriekti. Sarkanbaltsarkanaiskarogs bija Cçsu novada letgaïu karogs, ar kuru tie 1279. gadâ devâs kopâ ar vâcukrustneðiem cîòâ pret zemgaïiem, pret Nameisi [12]. Un tâs nav tikai vçsturesepizodes, tâ varbût pat ir zinâma Latvijas vçstures tendence, kas atbalsojâs arî20. gadsimtâ. Latvija veidojâs trijos vçsturiski atðíirîgos apgabalos — Vidzemç,Kurzemç/Zemgalç un Latgalç, kas atainojas pat mûsu valsts ìerboòa saðíeltîbâ.Manuprât, ðî saðíeltîbas tendence bûtu jâanalizç un varbût precîzâk jâdefinç, kâ mûsunâcijas sareþìîtajâ attîstîbas, konsolidâcijas ceïâ tâ tikusi pârvarçta. Plaðâk jâpçtareìionalitâtes aspekti — Latgale, Kursa, Sçlija, taèu integrçjot kopçjâ letonistikâ.Reizç arî bûtu jâparâda latvieðu vieta baltu tautu, Baltijas kopumâ saistîbâ ar mûsuetnoìençzi. Ðovasar man bija gods Helsinkos, X Baltijas intelektuâlâs sadarbîbaskonferencç referçt par Baltijas jçdzienu vçstures aspektâ [13]. Balti un Baltija irneoloìisms, jaunvârds, kas radâs 19. gs. vidû — vienlaikus gan Baltijas iedzîvotâju,galvenokârt Baltijas vâcieðu apzîmçðanai, gan arî baltu tautu (pirmâm kârtâm,senprûðu) apzîmçðanai, kaut arî termina aizsâkums “Mare Balticum” meklçjams jauBrçmenes Âdama hronikâ XI gs. (cçlies vai nu no balteum, belta = josta (“jostasjûra”) vai ilîrieðu balta = staignâjs, vai slâvu boloto, salîdz. arî Balaton u.tml.) [14].Baltu tautas jeb dzintara meklçtâju tautas romieðu vçsturnieks Tacits apzîmçja paraistiem; vai tie bija visi balti kopumâ, ieskaitot tagadçjo latvieðu un lietuvjupriekðteèus, vai tikai senprûði, par to domas dalâs. Slavenais lietuvju valodnieksKazimiers Bûga nelietoja terminu “baltu valodas”, bet gan “aistu valodas”, taèu vârds“aisti” mûsdienâs ir pârgâjis etniski atðíirîgo somugru — igauòu apzîmçðanai. Manimponç profesora Arnolda Spekkes piezîme 1948. gadâ sacerçtâs “Latvijas vçstures”ievadâ: “Tacits ar aistiem saprot senbaltus, vçlâkie rakstnieki — senprûðus; vçlâkoslaikos ðis vârds ir pârnâcis uz somugru ciltîm piederîgiem igauòiem kâ vçstureskuriozs, lîdzîgi kâ baltu tautâm piederîgie prûði ir savu vârdu atdevuði visvâciskâkajiemvâcieðiem, to kolonizçtâjiem” [15].146