LATVIJAS ZINĀTŠU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

LZA PILNSAPULCESlikums ir pieòemts, balsojot 80 deputâtiem par, pret — neviens, atturas — neviens.(Aplausi.)Tie ir pelnîti aplausi mûsu politiíiem, jo, cik man zinâms, iepriekðçjo reizi Saeimavienprâtîgi nobalsoja par Zinâtòu akadçmijas Hartas apstiprinâðanu. Ðis ir nâkamaisprecedents. Ja atïausiet, es gribçtu citçt visiem ïoti bûtisku vietu no ðâ jaunâ likuma.Tur ir teikts: “Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskârtçjo likumu par Valstsbudþetu, paredz ikgadçju finansçjuma pieaugumu zinâtniskai darbîbai, ne mazâku par0,15% no iekðzemes kopprodukta, lîdz valsts pieðíirtais finansçjums zinâtniskajaidarbîbai sasniedz vismaz vienu procentu no iekðzemes kopprodukta.” (Aplausi.) Tâ irrakstîts likumâ.Tas, ko es teicu, mums jo vairâk ir svarîgi tâdçï, ka lîdz ðim gan finansiâli, ganpsiholoìiski daudziem zinâtniekiem bija iespaids, ka valsts mûs, zinâtniekus, piecieðkâ tâdus grûti izprotamus mâksliniekus un faktiski neko daudz arî neprasa. Un tâdçïarî jo apbrînojamâka ir bijusi zinâtnieku ilggadçjâ vçlme kaut ko dot tautsaimniecîbai,kura tâ arî nopietni lîdz ðim neko neprasîja. Un mçs pietiekami labi zinâm to situâciju,kad uzòçmçjs Latvijâ zinâtniekam nevis pasûtinâja, bet, godîgi sakot, bieþi viòu paðupasûtîja tâlâk. Dialogi ar uzòçmçjiem mums neizdevâs, jo zinâtniekiem naudasinovatîvai darbîbai nebija, bet uzòçmçjs jau nemîl riskçt tikai ar savu naudu, kaut arîtas bûtu cçlu mçríu labâ. Un tâdçï Latvijas zinâtne lielâ mçrâ lîdz ðim brîdim strâdâjaârzemçm, ar savâm domâm un idejâm, protams, vairojot Eiropas Savienîbaspievienoto vçrtîbu. Un ðajâ ziòâ mçs varbût pat apsteidzâm tâs ES prasîbas, kuras tiekizvirzîtas zinâtnei.Un tomçr, es gribçtu sacît, ka arî ðodien mçs atkal piedâvâjam savas izstrâdnes,kuras var apskatît, kaut vai ðeit augðâ, mûsu vestibilâ gadskârtçjâ izstâdç “Latvijaszinâtne pielietojumos”. Es vçlos izteikt lielu pateicîbu visiem, kas bija atsaucîgidalîbai ðai izstâdç, un, manuprât, ja mçs tâ no malas mçìinâm palûkoties uz ðo izstâdi,mçs izskatâmies labi. Un rodas pârliecîba, ka tos papildlîdzekïus, kuri mumsacîmredzot tagad ir, mums bûs kur ieguldît.Un vçl viens secinâjums. Ðodienas Latvijas zinâtnes situâcija, kad parâdâs lîdzekïi,reâli lîdzekïi, prasa no zinâtnieka apgût sev arî jaunu lomu. Tâ vairs nav brîvâmâkslinieka domâðana, bet tâ lielâ mçrâ jâorientç uz domâðanu tirgus apstâkïos. Un essaprotu, ka mums tas nav vienkârði, seviðíi sâkumâ. Un mçs nedrîkstam aizmirst, kato nedrîkst prasît no visâm zinâtòu nozarçm, visâs nav jâbût ðâdai izteiktai biznesadomâðanai.Viens piemçrs no pagâtnes par ðo sareþìîto jauno domâðanu. Visi klâtesoðie zinapar ðâ gada zinâtnes finansçjuma situâciju no valsts budþeta. Daudzi zinâtnieki man irvaicâjuði, ir bijuði pat pieprasîjumi no politiskâm partijâm izskaidrot, kâ tas varçja lîdzðim bût. Ja mums 2005. gada budþets noliek uz galda papildus ðos 2,5 miljonus latu,tad izrâdâs, ka naudu aiztikt nedrîkst. Kâ biju spiests ðorît teikt intervijâ: “Mums sit pa131