LATVIJAS ZINĀTŠU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAatomârâ ûdeòraþa tâlâku mijiedarbîbu ar lokâli ierosinâtu stikla matricu. Tika parâdîts,ka tâs rezultâtâ izveidojas jauni, lîdz ðim eksperimentâli nenovçroti defekti kvarcastiklâ, kas saistîti ar divu kaimiòos esoðu saiðu sagrauðanu silîcija-skâbekïa tetraedros.Iegûtais rezultâts ïauj labâk izprast fotoíîmiskos procesus ðajâ materiâlâ, un var cerçt,ka tas palîdzçs optimizçt izmantojamo ûdeòraþa leìçðanas reþîmu praktiskospielietojumos.22. februârîLZA korespondçtâjloceklis Guntis EberhardsOrkâna “Ervins” postîjumi Latvijas krasta joslâPasaulç pieaugoðâ jûras krastu noskaloðana un zemo teritoriju applûðana vçtrulaikâ daudzâm, to skaitâ Baltijas valstîm (Vâcija, Polija, Lietuva, Latvija), kurukrastus veido irdeni, viegli izskalojami nogulumieþi, rada un turpmâk radîs arviennopietnâkas nacionâla mçroga problçmas.Eiropâ 2004.gadâ pabeigtâ zinâtniskâ EUROSION projekta apkopotâ informâcijaliecina par kopçjo krastu stâvokli un erozijas apdraudçjumu: krastu erozija turpinâs15%, dabiski stabili ir 39% krastu, mâkslîgi nostiprinâti, stabili krasti — 5%,pieaugoði krasti — 14%, nav informâcijas par 27% (no kopçjâs krasta lînijasgaruma — 100 925 km).Latvijâ erozijas apdraudçti, pret noskaloðanu vçtru laikâ jutîgi krasti >60% no 496km. Paaugstinâta jûras krasta erozijas 30–50 m platajâ joslâ atrodas 20 apdzîvotasvietas ar > 100 dzîvojamâm mâjâm, saimniecîbas çkâm, raþotnçm; arî bâkas, kapsçtas,ceïi, elektropârvades lînijas, sakaru kabeïi u.c.Tuvâko 20–50 gadu laikâ, paplaðinoties krastu erozijai, apdraudçto objektu skaits2–3 reizes pieaugs. Galvenâs riska joslas: Rîgas lîèa Kurzemes krasts (Roja- Jûrmala),Vidzemes krasts (Saulkrasti-Tûja), Kolkasrags, Ventspils-Liepene, Pâvilosta-Jûrkalne-Sârnate, Liepâja-Ðíçde, Bernâtu rags, Nida-Pape.Apbûves un infrastruktûras aizsardzîbai nepiecieðamas krasta aizsargbûves 4 kmkopgarumâ. Pçdçjo 60–70 gadu laikâ, vçtrâm noskalojot lîdz 50–200 m platupamatkrasta joslu, Latvija zaudçjusi 800–1000 ha lielu platîbu.2005. gada 9. janvâra vçtra, kas Ziemeïeiropâ tika pielîdzinâta orkânam, kad vçjaâtrums Latvijas piekrastç (Ventspilî) sasniedza 40 m/sek (140 km/h), bijusi patispçcîgâkâ pçc 1969. gada 2. novembra. Tika lçsts (Hidrometeoroloìijas dienests), kalîdzîgas vçtras var atkârtoties reizi 100–200 gados, faktiski — pçc 35 gadiem.Datu par 1969. gada vçtras postîjumiem un krastu noskaloðanu nav, jo nebijapçtîjumu, bet informâciju bija aizliegts publiskot.174