Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

Leons BriedisDĒMOSTENSXXV MariagrammaAi, mani heksametri,izteikti skopos jambos,kas skan šais ditirambosjaunam tirānam par godu,kuru paši sev par soduesam iecēluši –pacēlušivirs tempļacokolā,lai no tāviņa vieplisvēlīgi viestusavu svētību mumsun to garlaikoti šķiestu.Elā – ā – ā – ā – ā! Pūļa auri,to iecēluši visuaugtstākajā dievu kārtā,skan manu nevarīgo jambu šļupstiem cauri,un mani pirmo, bezvainīgo, sadedzināt sārtā –kā viņa olimpiskās slavas necienīgo dziesminiekutur, agorā, visas tautas priekšā pa galvu pa kaklu steidzas,lai tādējādi izteiktu tam savu neviltoto un tik pazemīgo prieku,ka līdz ar viņa nākšanu pie varas, gluži kā nebijusi, beidzasij viņu pašu brīvība, ko tie kopš dzimšanas kā slogu senulīdz šim ir pār varēm, mokās, nesuši uz saviem pleciem,tās vietā izraugoties sev nevis cienījamu Dēmostenu,bet kādu, līdzīgo sev, no tiem izveciem,kam nu to pielūgsmes ļautas –briesmonim no tautas.Rīgā, 2010.1.IDēmostens, šķiet, ir ne tikai Leona, bet hronoloģiski visu latvju dzejnieku šā gada pirmaisdzejolis – tas pienāca JG redakcijā elektroniski 1.janvāra agrā rītā ar piezīmi: mans pirmaisšogad. Par dzejnieku, esejistu un Kentaura redaktoru Leonu Briedi skat. JG255:4.27