Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

Jau gs. sākumā vāci bija paspējuši nostiprinātiesRīgā, pakļaut daļu apkārtējās Lībzemesun palielināt savu ietekmi dažās tuvākajāsvalstiņās, bet panākumi bija niecīgi,pat kristītiem lībiem un letiem nevarēja uzticēties.Pagānu pievēršana kristīgai ticībaišajā periodā izvērtās slēptā un atklātā varasuzspiešanā, skaldi un valdi taktikā, kurā bijaiesaistīti misionāri, ordeņa un pāvesta bruņinieki,tirgoņi un viņu nauda, novgorodiešiun pierobežas igauņi. Stāstīts par Tālivalža,viņa kara draudžu un sabiedroto sīvo pretestību.Uzvarēja fiziskā un materiālā spēkapārsvars un lielo varu rafinētā politika.Rūnu biezajā sējumā nav stāstīts tikai parkarošanu un varas politiku. Galveno varoņutēli ieskicēti reāli un pārliecinoši, savstarpējāsattiecības ļoti mūsdienīgas, piemēram,Tālivalža attiecības ar dēliem un izraisīto paaudžuplaisa. Jaukto laulību sarežģījumusilustrē Atzeles valdnieka Rūsiņa attiecībasar sievu Mariju, vācu bruņinieka Bertoldamāsu. Jānis Lejiņš sižetā iepinis interesantuvarbūtību, ka Indriķa hronikas autors varētubūt bijis vācu noslepkavotā lību valdniekaAko dēls Indriķis, kurš kā ķīlnieks aizvests uzVāciju, klosterī audzināts, kļuvis pārliecinātskristietis, bet pēc atgriešanās Rīgā, realitātesmagi pārbauda Indriķa pārliecību un godaprātu.Jānis Lejiņš, mūsu pagātni atainodams, atgādinašodienas skaudro realitāti par izdzīvošanuglobālā pasaulē. Rūnu nobeigumātautas dzīvotspējas raksturošanai autors lietotērcīšu un ozolu simboliku. Tautas spēkssaglabājās tūkstošiem avotiņu un krustušķērsu savijušās tērcītēs. (..) Visus avotusun visas tērcītes nevar aizbērt pat varenākieno varenākiem. Un: ...ķēniņa ozolu izrādījāsdaudz vairāk nekā dēlu un pat mazdēlu.Bet kā tagad? Vai tērcītes neizkalst un ozolinetiek izcirsti? Par globālo pasauli domājot,autors saka: Arī Tālivaldis bija kļūdījies. Reizredzēdams sentēvu Kāvus, viņš domāja, katie jāj uz vakariem. Patiesībā viņu mūžīgaisceļš veda pa apli. Apkārt pašu reiz iekoptaizemei un pēc Dieva padoma iekārtotaiPasaulei.Grāmatas glīti izdotas cietos vākos. Katraigrāmatai saturam atbilstošs, izteiksmīgi darinātsvāks. Druka viegli salasāma. Kaut būtudaudz lasītāju, īpaši no jaunās paaudzes.Dzidra PurmalePedagoģe Dzidra Purmale, ilgus gadus trimdas unangļu izglītības iestāžu darbiniece, daudz publicējusiestrimdas laikrakstos un žurnālos, ieskaitot JG.ŠĶĒPU LAUŠANA KASTAŅOLĀGundega Grīnuma. Piemiņas paradoksi:Raiņa un Aspazijas atcere Kastanjolā. Rīgā:Karogs. 2009. 769 lpp.Gundega Grīnuma ir nākusi klajā ar pētījumupar Kastaņolu kā latvisku simbolu ar kultūrvēsturiskuun nacionālpolitisku starojumu(6. lpp.). Zinātnieces mērķis ir ņemt vērāKastaņolas un Lugānas pašvaldības ieguldījumulatviešu dzejnieku piemiņas saglabāšanai,kā arī, nekritizējot, aprakstīt un izprastRaiņa un Aspazijas piemiņas glabātājus brīvajāpasaulē, noskaidrot patiesību par procesiem,kuros lomu spēlējuši konflikti starptrimdas organizācijām – Raiņa un AspazijasPieminekļa komiteju (RAPK) un Raiņa unAspazijas fondu (RAF). Sevišķu interesi pētniecevēlējusies pievērst cilvēciskajam faktoramcerībā, ka darbs rādīs ceļu uz nākotnesLatviju (8-9).Grāmatas centrā ir konflikti, kuros bijis iejauktsRAF (dib.1952), kas izdevis RaiņaRakstus un piešķīris prēmijas trimdas kultūrasdarbiniekiem par līdzekļiem, kas nākušino Aspazijas mantojuma un Raiņa unAspazijas darbu publicējumiem. RAF, kambija saites ar Latvijas Sociāldemokrātiskostrādnieku partiju (LSDSP) trimdā, ievadījissarunas ar Kastaņolas mēru par piemiņaszīmi abiem rakstniekiem. RAPK (dib. 1966)uzskati attiecībā uz piemiņas zīmi bija atšķirīgi.Kastaņolas mērs pieprasījis vienošanosstarp abām organizācijām, piedraudotar nesadarbošanos. Notika diskusijas parpieminekļa izveidi un novietošanas vietu.Zināmu lomu konfliktā spēlēja arī Latvijaskomiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs(Rīgā) un PSRS kultūras atašejs Bernē.Piemineklis tika atklāts 1972.gadā.Ņemot vērā, ka Grīnumas darbs daļēji sekozinātniskai tradīcijai, par ko liecina daudzāsnorādes, pietrūkst informācijas par pētniecesdarba metodi. Pēc kādiem kritērijiemizvēlēti grāmatā izmantotie dokumenti?Pietrūkst arī rezultātu kopsavilkuma un tokritiska izvērtēšana. Nepilnīga ir informācijapar izmantotajiem avotiem, piemēram, tikaišķirstot apjomīgo tekstu uz priekšu un atpakaļ,nezinātājs var varbūt atšifrēt, kur iznākušipieminētie laikraksti un gadagrāmatas.Apjomīgais, faktiem bagātais vēstījums, tikaiiegūtu no teksta īsinājumiem. Diskutabli irarī daudzie autores izcēlumi.Citējot vairākas rindas no Jāņa Rituma vēstulesVeltai Rūķei-Draviņai par savu slimībasstāvokli (671), tāpat fotogrāfija, kur Ritums64