Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

Kadrs no videoklipa Die Geschichte von YuriBalodis und seinem Vater:http://www.youtube.com/watch?v=kERqCPT-nn4kurš palaikam sāpīgi izjūt, ka viņa vecākineglābjami attālinājušies no savas pagātnes,dzimtenes un valodas. Līdz beigāmToutonghi protagonisti pāraug paši seviun atrod savstarpēju tuvību. Brīnumskaistagrāmata. (..) Reti kad esmu kādu grāmatuar tādu sajūsmu izlasījis nedaudz dienās. Šishumora pilnais, bet arī pārdomu rosinošaisromāns parāda vairāk nekā tikai sešpadsmitgadīgazēna pieaugšanu. Sastopam arī politiskusjautājumus, ieskatus Padomju Latvijasikdienā, pirmo mīlestību un divus sodāmusnoziegumus. Romāna tēli ir skaisti izstrādāti.(..) Liela lasīšanas bauda.Atmiņas atsvaidzināšanai: Paula Toutonghitēvs ir ēģiptietis, bet māta latviete, kas dēlucentusies audzināt par latvieti. Viņš prot latviskirunāt, lasīt un rakstīt, un latviešu kultūraspasaulē jūtoties kā mājās.Biruta SūrmaneATPAKAĻ PIE DABAS!Journal of Baltic Studies (JBS), 40/3September 2009. The Association for theAdvancement of Baltic Studies (www.balticstudies-aabs.org).Speciālizdevums par vides jautājumiemBaltijas valstīs (From Phosphate Springs to’Nordstream’: Contemporary Environmentalismin the Baltic States), ko sastādījis AberdīnasU. (U. of Aberdeen) profesors Galbrets(David J. Galbreath), liekas, ir pirmais rakstukrājums angļu valodā par „zaļo” kustību Baltijasvalstīs, par šīs kustības panākumiem unproblēmām.Baltiešiem vides politika ir tradicionāli svarīga.Folklorā un klasiskajā literatūrā igauņi,latvieši un lietuvieši augstu vērtē dabasskaistumu un tīru, nepiesārņotu vidi. „Dziesmoto”revolūciju sākums Viļņā, Rīgā unTallinā sakrita ar skaļu un nepārprotamuopozīciju pret vides sagandēšanu. Baltiešivienmēr ir vēlējušies dzīvot saskaņā ar dabu,par ko liecina, piemēram, diskusijas Latvijāpar celulozes fabriku Ozolsalā, jūtīgums attiecībāuz industrializāciju Daugavas krastosun citās skaistās, nacionāli nozīmīgās vietās.Tajā pat laikā jāuzsver, ka nav Latvijasspēkos vienai kontrolēt piesārņojumus savāzemē. Daugavas tīrais ūdens tiek piesārņotsno upes augšpuses, bet Baltijas jūra – noSv. Pēterburgas puses. Latvijai daudz kaitējaČernobilas katastrofa. Šī pieredze rāda, kavides aizsardzības kustība Latvijā ir saistāmaar starptautiskiem procesiem. Šajā sakarībāvalda divi uzskati, proti, nepieciešama lielākaizpratne par moderno rūpniecības unsadales procesu nodarīto ļaunumu dabai uncilvēkiem. Tajā pat laikā baltieši nesagaidaabsolūtu vides tīrību. To vairāk pieprasa radikālieRietumeiropas „zaļie”. Laba šo procesuanalīze, ko gan nemanīju Ozolsalas pārrunās,cenšas izlīdzināt privātos un sabiedriskos ieguvumusun zaudējumus. Latvijā pat „zaļo”aprindās korporatīvās sociālās atbildībaskoncepcijas ir maz pārspriestas.Neuzskatu sevi par vides sargāšanas politikasspeciālistu, tādēļ norādīšu tikai uz šī JBSlaidiena autoriem un viņu pētījumu saturu.Viesredaktors Galbrets () ievadvārdos iepazīstina ar „baltiešuzaļo” lomu un politiku. Timofejs Agarins(), arī no AberdīnasU., sīki analīzē samērā mazo baltiešu „zaļo”politisko nozīmi pēdējos gados. Rakstampievienota bagātīga un vērtīga bibliogrāfija.Jāpiebilst, ka Latvija bija tā, kas Eiropaideva pirmo „zaļo” ministru prezidentu(Induli Emsi). Svansijas U. (Swansea U.) lektorsRičards Kadells () apraksta Igaunijas juridiskās saistībasar Eiropas Savienību vides aizsardzībasjomā. Vienā no galvenajiem rakstiem, ko kopīgisacerējuši Galbrets un Latvijas U. mācībspēksDaunis Auers (), izceltaZaļo partijas sadarbība ar Aivara Lembergaorganizācijām. Auera raksta daļa par politiskajāmpartijām Latvijā īsti neatbilst Rietumuakadēmiskajām normām, jo ir galvenokārtaprakstoša.Londonas U. Koledžas (University CollegeLondon) lektora Sika (Allan Sikk ) un dāņu Ōrhusas U. (U. of Aarhus)maģistra un Tartu U. doktoranda RūnesAndersena ()ļoti pamatīgi un rūpīgi izstrādātais, precīzi75