Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

* * *atnākšanamanās mājās ir durvis un logu ducisšķīvji visādi nieki asaru trauksviss rūpīgi ierāmēts saskaitāmās un precīzi citējamāslaika zīmēsaiz kurām katra telpa ir noslēpusi citu telpuun aiz laika kāds nepieskaitītaisasiņu rievām pārvelk švīku un izrādās – viņš te jau ir bijiskad vedu suni pastaigā krēslas draugsuz palodzes košļā ēnu kurā savādi atspīd sveceun savādi runā par nakti pēc dienaskurā viņš nebija klātun es steidzos es steidzos aizietlai atnāktu ātrāk ne jau pirmajam būtbet paspēt pie sevis atnākt kad atbīdās visādas zemes undebesu sienasnevienas klusēšanas vairs nepaliek tikai kāda balssvisam pieskaita nesaskaitāmo* * *mani soļi lien atpakaļ manīun atbalss kļūst atkal par balsitu (viņas pirksti caur lapotniieslīd sarkankrūtīša spalvās)spēlējies maiga maiga ir sarkanā upenaga gals muguras švīkatik bieza migla pār jūru reti mēdz būttavs (mēness ir baltā lāča bērnslēns ar lielu zivi un mākoņu blāvo ledu)kailums noslīd pār maninakts peld gar pašiem Japānas krastiemnav ķiršu laiksnav (ziedi maigāk saplosītā spēļu kastē)tavas ūdensrozes sārtā kontūraun valgums (uz sirpja asmens šūpojas vilnis)izslīd no lūpām dzestra agruma pilnsun tevis (paslēpsim ziedu no gaismaspaslēpsim vismaz kaut koun dzīvību dūkainajās spalvās)4